2009.-2011. gadā uz valsts autoceļiem bija 62 "melnie punkti", 2007.-2009. gadā – 174, liecina uzņēmuma apkopotā informācija.
Lielākoties bīstamās vietas ir uz ceļiem pie Rīgā, bet tendence rāda, ka arvien vairāk melnie punkti parādās reģionos. Iedzīvotāji, kas dzīvo netālu no šīm vietām bieži norāda tieši uz gājēju pāreju trūkumu. Savukārt paši autovadītāji atzīst, ka avāriju skaitu mazina arī braucēju kultūra un disciplīna, kas pēdējos gados Latvijā uzlabojusies.
Par “melno punktu" tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši astoņi vai vairāk satiksmes negadījumi vai ir trīs vai vairāk bojā gājušie. Savukārt krustojums uzskatāms par "melno punktu", ja šie negadījumi notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi.
Latvijas Radio korespondente Sintija Ambote stāstīja, ka vienā no šādiem punktiem pirms Ādažiem pēdējos gados gājuši bojā divi cilvēki, vēl septiņi ievainoti, un kopumā šajā vietā, kas kartē atzīmēta ar pirmo numuru, notikušas vairāk nekā 10 avārijas.
Vietējie iedzīvotāji un autovadītāji atzina, ka šeit avārijas ir biežas, bet gājēji norādīja, ka te ir autobusu pieturas, bet nav gājēju pārejas. Varēja redzēt, ka gājēji ar mokām mēģina šķērsot šoseju, jo ātrums šeit ir liels, stāstīja Ambote.
Citā „melnajā punktā” pie Upesciema degvielas uzpildes stacijas pārdevēja Latvijas Radio stāstīja, ka šeit avārijas notiek bieži, un varēja novērot, ka arī šajā punktā nav gājēju pārejas un cilvēki cenšas šķērsot šoseju.
„Latvijas Valsts ceļi” skaidroja, ka vens no iemesliem "melno punktu" skaita samazinājumam ir satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) pašā sākumā, kur agrākā bīstamā krustojuma vietā ir rotācijas aplis, vai uzstādītais luksofors pie pagrieziena uz Baložiem uz Bauskas šosejas. Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti ceļa infrastruktūrā Koknesē: tika uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi un izbūvēta Daugavpils šosejai paralēla iela, kā arī ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam, "melnā punkta" Koknesē vairs nav.
Bet šobrīd izteiksmīgākais "melnais punkts" ir Ventspils šosejas krustojums ar Jelgavas-Tukuma ceļu. Jau šogad to sāks pārbūvēt par rotācijas apli. Tāpat šogad tiks pabeigti tādi drošības uzlabošanas projekti kā gājēju celiņi Līgatnē un Ulbrokā un apgaismojuma ierīkošana pie Baltezera kokaudzētavas uz Tallinas šosejas.
Pie Upesciema krustojumā ir luksafors un satiksme šajā melnajā punktā šķiet vienkārša, tiesa gan turpat netālu trešdien patrulēja arī ceļu policija, šajā vietā pēdējos gados bijušas 10 avārijas un deviņos negadījumos ievainoti cilvēki. Turpat sastaptais skolnieks Roberts stāvot pie šosejas atzina, ka gaida brīdi kad ceļu šķērsot, jo gājēju pārejas šeit nav. "Man jāiet, kad mašīnas nebrauc," viņš saka. Savukārt vietējā veikala pārdevēja uzskaita avāriju skaitu.
Arī turpat blakus esošā benzīntanka pārdevēja apstiprina ka avāriju te netrūkst un vietu ne velti apzīmē kā melno punktu. Vēl kāds šoferis, Juglas papīrfabrikas ciema iedzīvotājs Andrejs pārliecināts, ka bez melnos punktu kartes, tos būtu jāiezīmē arī dabā. "Lūk, šī vieta arī nav īpaši apzīmēta kā "melnais punkts" un to gan vajadzētu izdarīt. Piemēram Baltkrievijā esmu redzējis ka melnajos punktos novieto lielus policijas mašīnu attēlus jeb mulāžas. Cilvēki pa gabalu nevar noteikt vai tās ir īstas un automātiski samazina ātrumu, kļūst disciplinētāki šajās vietās," stāsta Andrejs.
Viens no "Latvijas valsts ceļu" melnākajiem punktiem iezīmēts uz Rīgas - Ainažu ceļa posma tieši pirms Ādažu zīmes. Šajā vietā abās pusēs lielceļam ir arī sabiedriskā transporta pieturas, bet nekur tuvumā nav gājēju pārejas un iedzīvotāji ar mokām šķērso ceļu, kur ir arī liels ātrums, stāsta autobusa pasažiere Vita. "(..) It sevišķi bailes ir par bērniem. Mēs, pieaugušie, kaut kā tiekam pāri," saka Vita.
LVC skaidro ka iepriekšminētajā vietā pie Baltezera kokaudzētavas plānots ierīkot apgaismojumu, kā arī labiekārtot bijušo lopu caurdzīšanas tuneli pazemē, lai gājēji to varētu izmantot. Jau tagad melno punktu skaita samazinājumu Latvijā skaidro ar infrastruktūras uzlabošanu šajās vietās, tāpat arī turpmāk plānoti vairāki projekti. Valsts ceļu Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns gan bažījas, ka aizvadītā gada avāriju statistika palielinās arī melno vietu skaitu nākamajā kartē.
Viņš norāda, ka arvien vairāk "melno punktu" ir ārpus pilsētu.
LVC "melno punktu" karte:
