Tomēr nozares eksperti saka – galvenais nāves un traumu nesējs uz ceļiem ir nevis to seguma kvalitāte vai redzamība, bet gan ātrums, alkohols un pārgalvība. „Latvijas valsts ceļi” melno punktu skaitu mazina ar katru atjaunoto šosejas posmu, bet Ceļu satiksmes drošības direkcija šoferu atbildības latiņu cer paaugstināt ar izmaiņām tiesību kārtošanas procesā.
Pusceļā starp Vilci un Jelgavu sastaptā autovadītāja Sanita saka – lai tiktu uz galvenā ceļa, jābrauc ļoti lēni un ar līkumu. Viņa ik dienu šķērso krustojumu, kura tuvumā pagājušajā nedēļā bojāgājušās meitenes piemiņai nu vīst ziedi un deg sveces.
Taču citās domās ir vietējā iedzīvotāja Ruta Āboliņa, kam pieder gan pirms gadu desmitiem tieši abās ceļa malās uzceltās mājas, gan redzamību vēl vairāk apgrūtinošie salapojušie ceriņi. „Šis [autovadītājs] apstājas tāpēc, ka redz, ka es stāvu (..) Taču vietējie pat lāgā nepiebremzē. Vismaz trīs avārijas ir bijušas pēdējo piecu gadu laikā (..) Es uzskatu, ka tā ir šoferu vaina. Ja jūs redzētu, cik daudz mašīnas apstājas pie „Stop” zīmes,” saka Āboliņa.
Lai krustojumu Svētes pagastā padarītu pārredzamāku, «Latvijas valsts ceļi» plāno panākt tuvējo krūmu izciršanu un līdz 70 kilometriem stundā samazināt atļauto braukšanas ātrumu pa galveno ceļu. Tomēr uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lange uzsver, ka ceļu infrastruktūra ir tikai otrs negadījumu iemesls. Pirmo un trešo vietu dala mašīnu tehniskais stāvoklis un autovadītāju ieradumi. Viņš uzsver, ka „melno punktu” skaits Latvijā samazinās, veicot ceļu rekonstrukciju. Tomēr bojāgājušo skaits Baltijas valstīs šogad ir ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas šefs Jānis Golubevs negadījumos vaino nevis ceļus, bet pašus šoferus, kuru liela daļa sēšanos pie stūres aizvien domā savienot ar ātrumu, alkoholu un pārgalvību. Turklāt vaina nav jaunajos vai ļoti pieredzējušajos šoferos. „Vislielākā visatļautība ir transporta līdzekļu vadītāju vidū, kuriem ir stāžs pieci gadi un mazliet uz augšu. Tas nebūt nenozīmē, ka tie ir 22 gadus veci vadītāji (..),” klāsta Golubevs.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas šefs Jānis Golubevs uzsver, ka liela autovadītāju kļūda ir tā, ka satiksmes dalībnieki pārprot atļautā braukšanas ātruma nozīmi. Tas, ka pedāli ļauts spiest līdz 90 kilometriem stundā, nenozīmē, ka ceļa stāvokļa dēļ nedrīkst braukt lēnāk. Taču šogad sagaidāmi arī šoseju posmi, piemēram, Kokneses virzienā, kur šoferi varēs ļauties lielākam ātrumam.
Nozares eksperti saka – melnā statistika uz ceļiem mazināsies, kad šoferi iemācīsies ievērot noteikumus un drošu satiksmi, kurā piedalās arī mazaizsargāti dalībnieki – gājēji un riteņbraucēji.
