Meļņiks: Papildus nauda TV programmām krievu valodā - kā bļaustīšanās mežmalā

Valdības lēmums piešķirt teju 700 tūkstošus eiro krievu valodā raidīto programmu uzlabošanai sabiedriskajos medijos ir kā bļaustīšanās mežmalā, Latvijas Televīzijas raidījumā „Skats no malas” izteicās publicists Romāns Meļņiks.

Meļņiks šādu pieeju problēmu risināšanai nodēvēja par ielāpu, un normāli būtu, ja, pirms „nogrūst” naudu, tiktu izpētīta krievvalodīgo uztvere, kā arī noskaidrots, kādu informāciju viņi meklē. Un tikai tad mēģināt uzrunāt šo auditoriju.

„Parasti mēģina tautu uzrunāt tirgus laukumā, kur tie cilvēki ir dabīgi. Nevar nostāties mežmalā un bļaustīties, jo neviens nedzirdēs un nekāda jēga nebūs,” sacīja Meļņiks.

Savukārt tas, ka valdība šādu lēmumu pieņēmusi slēgtā sēdē, liecina par gļēvumu – politiķiem esot kauns atzīt, ka rīkojas pretēji līdz šim sludinātajam, kad krievvalodīgo sabiedrība ir tikusi ignorēta, bet integrācijas politika pastāvējusi tikai vārdos, nevis darbos.

„Ielāps ir uzlikts, un miers. Kāpēc mums nav kārtība? Jo televīzija un radio ir vainīgi,” kritiku turpināja Meļņiks.

Arī portāla „Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš uzsvēra, ka cīņā par cilvēka uzmanību uzvar saturs. „Ja 700 tūkstoši ir piešķirti sabiedriskajiem medijiem, tiem ir jāmēģina saprast, kas šo cilvēku varētu piesaistīt. Sākt kaut ko ražot un cerēt, ka krievvalodīgie parādīsies, ja sabiedriskajos medijos vairāk runās krievu valodā, būtu naivi,” norādīja Bērziņš.

Tomēr viņš atzinīgi novērtēja to, ka valdība beidzot ir sapratusi - nacionālajā jautājumā vajadzētu sākt realizēt maigo varu.

Savukārt raidījuma vadītājs Kārlis Streips uzsvēra, ka krievu valodā runājošie žurnālisti un spēcīgi žurnālisti kopumā „kokos neaug”.

„Nav runa par spicākiem realitātes šoviem vai seriāliem, ja mērķis ir pretoties propagandai, ir jāliek pretī spēcīga informācija. Spēcīgi žurnālisti kokos neaug,” sacīja Streips, šauboties, vai LTV7 ir gatava absorbēt šāda veida naudu.

Gan Streips, gan žurnālists Askolds Rodins vērsa uzmanību uz krievu valodā raidošā Latvijas Radio 4 panākumiem, kas ir otrs klausītākais radio. Tādēļ naudu vajadzētu virzīt tur, kur jau ir labas iestrādes.

„Es nezinu, vai krievu pasaule ir tā, kuru latvieši var īsti ietekmēt. Tie bija 16 latvieši, kas pulcējās aiz slēgtām durvīm runāt par to, ko darīt ar krievvalodīgo auditoriju,” raidījuma noslēgumā sacīja Streips.

Jau vēstīts, ka valdība maija sākumā sēdes slēgtā daļā piešķīra vairāk nekā 682 tūkstošus eiro krievu valodā veidotā satura uzlabošanai Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio un sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt