Melnie arheologi turpina izlaupīt senkapus Latgalē

Melnie arheologi turpina postīt kapavietas Latgalē. Šī gada pirmajos mēnešos atrakti un aplaupīti jau vairāk nekā 400 apbedījumi. 

Par notikušo uzsākti vairāki kriminālprocesi, bet lielākoties vainīgie paliek nesodīti.

Lai arī bruņojušies ar metāla detektoriem un lāpstām, melnie arheologi visbiežāk paliek sabiedrības nepamanīti. Tādēļ policija aicina nekavējoties ziņot, ja gadās manīt aizdomīgas personas ar arheologiem raksturīgo aprīkojumu.  Uzejot jau izpostītas kapavietas, jāvēršas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

Viļakas novada senkapu kultūrvēsturiskajai vērtībai nodarītie zaudējumi pārsniedz miljonu eiro. Ievērojamus postījumus melnie arheologi nodarījuši arī kapavietām Rēzeknes un Ludzas novadā. 

Ludzas pašvaldības priekšsēdētāja Alīna Gendele Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” pastāstīja, ka pašvaldībai nemaz nav ziņu, vai kādi kapi  pašvaldības teritorijā būtu cietuši, taču pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas informācijas par „melno arheologu” nedarbiem dome sākusi apzināt situāciju pagastos.

Ludzas novadā kopumā ir 58 vēsturiskie pieminekli, no tiek 34 ir tieši senie kapi. Gendele arī atzina, ka ļaundariem ir samērā viegli atrast šīs vietas, jo ziņas par tām publiski pieejama.

Viņa sprieda, ka sabiedrībai kopumā jābūt modrai un vērīgai un jāziņo, ka pamana kādas nelikumības, lai vainīgos varētu saukt pie atbildības.  Tiesa, tas ne visur ir iespējams, jo vairāki seni kapi atrodas nomaļās vietās.

Arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Sandra Zirne Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdienā” atzina, ka apdraudēti visi nomaļajās vietās esošie senkapi, un izpostīta jau piektā daļa.

Zirne stāstīja, ka, piemēram, otrdien atkal saņemtas ziņas par plašiem postījumiem Ciblas novadā.

Inspekcija pašlaik strādā pie likuma izmaiņām, lai aizliegtu pārdot nelikumīgi iegūtos senus priekšmetus. Taču līdz šim ir tikai viens gadījums, kad kāds saukts pie administratīvās atbildības par postījumiem Kurzemes pusē. Arī Zirne aicināja cilvēkus būt vērīgiem un par aizdomīgiem gadījumiem un kapu postījumiem ziņot inspekcijai un policijai.

Savukārt vēsturnieks Andris Tomašūns raidījumam „Pēcpusdiena” norādīja, ka ne obligāti visi senkapi būtu jāizrok un jāizpēta, turklāt daudzi no arheoloģiskiem priekšmetiem saglabājas tikai neizrakti un nemākulīgās rokās iet bojā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti