Melbārde norādīja, ka darbs Kultūras ministrijā paveikts pietiekami labi, tādēļ viņai nav pamata neuzticēties šajās sarunās paustajam.
“Esmu NA apstiprinājusi, ka esmu gatava turpināt strādāt kultūras nozarē. Arī politikā ienācu, piekrītot uzņemties ministres amatu, tā kā tā vienmēr ir bijusi mana pamatinterese – darboties kultūras nozarē,” apstiprināja Melbārde.
Melbārde, kuras vadībā kultūras nozarē divu gadu laikā tikpat kā nav bijis neviena skaļa skandāla, atzina, ka, esot politikā, ir ļoti svarīgi saņemt nozares atbalstu: "Ja nozare redz, ka tu stingri stāvi un cīnies, tad tā tevi atbalsta. Tas arī ir veids, kā iekarot citu politiķu cieņu."
Ministres pamatuzdevums vienmēr ir bijis izveidot skaidri saprotamu mehānismu dialogam ar nozari, turklāt, "kā pašai šķiet, tas ir labi risināts". Ja arī kāds nav apmierināts, Melbārde vienmēr centusies argumentēt, ja kaut kam nav piekritusi.
Savukārt to, kāpēc nav aktīvāk iestājusies pret nodokļa likmes paaugstināšanu kultūras pasākumiem, Melbārde skaidroja ar taktiku - dažkārt labāk ir ļaut nozarei doties pie Saeimas. "Es ļoti labu redzu, kuros jautājumos es varu panākt risinājumu un kuros jārunā ar nozari par visu spēku mobilizēšanu," atbildēja Melbārde.
Runājot par premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") demisiju, Melbārde atzina, ka valdība ar baumām par šīs demisijas iespējamību dzīvojusi jau kopš vasaras. Viņasprāt, pamatā tas bija saistīts ar procesiem pašā "Vienotībā".
Ministre atzina, ka valdības krišanu pavada sarūgtinājuma sajūta par veidu, kādā tas notika. Proti, nevarēja nepamanīt, ka pret premjeri pēdējo nedēļu laikā tika īstenota kampaņa. "Netaisni, ka cilvēkam, kas ir daudz izdarījis un iznesis Eiropadomes prezidentūru, jānoslēdz darbs ar tādu daudzumu darvas," vērtēja Melbārde.
Vērtējot, kas varētu būt nākamais valdības vadītājs, Melbārde apliecināja, ka NA skaidri paudusi, ka saspringtas ģeopolitiskās situācijas apstākļos valstij nepieciešams premjers ar augstu reitingu sabiedrībā. Lai gan, viņasprāt, uzticības kredīts jādod ikvienam, Melbārde izvairījās saukt konkrētu uzvārdu.
Pēc Melbārdes teiktā, to, vai NA jaunajā valdībā vairs nebūs koalīcijā, nevar izslēgt, taču tas būtu nesaprātīgi, jo NA pārstāv plašu elektorātu un nodrošina sabalansētāku politiku.
Runājot par NA aizstāvētajām vērtībām, Melbārde pieminēja arī sabiedrībā plaši apsriestos regulējumus izglītības likumā, kas paredz jauniešu tikumisko audzināšanu. Viņasprāt, jēdziens "tikumība", kaut arī patiesībā balstīts latviešu kultūras vērtībās, šobrīd ir ļoti degradēts. "Ja kāds analizē tikumības terminu, sašaurinot to līdz Krievijas propagandai, tad tas arī lai uzņemas atbildību, kāpēc termins ir tik degradēts," piebilda Melbārde.
Jau ziņots, ka pirmdienas, 7.decembra, rītā no amata atkāpusies premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Par savu demisiju Straujuma oficiāli paziņoja pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Dienu pirms oficiālā paziņojuma Straujuma par plāniem atkāpties no Ministru prezidentes amata īsziņā informējusi "Vienotības" valdi.
Straujuma pirmdien paudusi, ka labprāt par savu pēcteci amatā redzētu Rihardu Kozlovski. Neoficiālā informācija liecina, ka Straujuma, paziņodama par atkāpšanos, saņēma apsolījumu, ka premjera amatam netiks virzīta “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
