Meklēs lētāku alternatīvu sarkanās gaismas radariem

Piedāvātie risinājumi, lai sodītu autovadītājus par krustojuma šķērsošanu pie luksofora aizliedzošā signāla, ir pārāk dārgi, tāpēc nav atbalstāmi – secināja Ceļu satiksmes drošības padomes vadītāji – satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunās konservatīvā partija) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”). Līdz ar to padomei nākamgad nāksies domāt par citiem iespējamiem satiksmes uzraugu rīkiem.

Meklēs lētāku alternatīvu sarkanās gaismas radariemJānis Kincis

    Šajā gadā desmit mēnešos uz ceļiem bojā gājuši 107 cilvēki, pērn šajā laikā – 120. Satiksmes negadījumos smagi ievainots 391 cilvēks, pērn desmit mēnešos – 462. Satiksmes negadījumos ievainoto skaits ir par 300 mazāks nekā pērn, taču pārsniedz 3800.

    Situāciju ceļu satiksmē raksturo Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: „Ja mēs skatāmies no tā, cik valsts investē satiksmes drošības jomā, tad skaidrs, ka stāvoklis ir apmierinošs, bet ne tuvu tam, lai priecātos. Jebkurā gadījumā šī situācija raksturo mūsu braukšanas kultūru un kopējo stāvokli satiksmes drošības jomā.”

    Būtiskākie un biežākie pārkāpumi uz ceļiem ir agresīva braukšana, mobilā tālruņa izmantošana pie stūres, tāpat aizvien bieži jāatgādina par piesprādzēšanos, bet gājējiem – par atstarotāju lietošanu.

    Sadarbībā ar Valsts policiju pilotprojektā bija plānots dažos tuvu luksoforiem esošos fotoradaros ieviest ierīces sarkanās gaismas pārkāpēju sodīšanai. Tās plānoja izvietot Berģos, Brīvības gatvē un Salaspils-Babītes apvedceļa 37. kilometrā.

    Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Jānis Kincis

      Taču Ceļu satiksmes drošības padome neatbalstīja prasīto vairāk nekā 31 000 eiro novirzīšanu šī projekta turpināšanai. „Mēs joprojām esam ieinteresēti atrast tādus projektus, kas ir ļoti taupīgi, jo valstij joprojām trūkst līdzekļu gan transporta, gan ceļu satiksmes drošības infrastruktūrai. Šajā gadījumā trīs luksoforiem, katram pa 10000 eiro – tie tomēr ir lieli līdzekļi.

      Mēs uz visiem projektiem, kuriem ir iekļauti fotoradari, skatāmies ar aizdomām, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka tur varētu būt bijusi līdzekļu izšķērdēšana,” uzsvēra Linkaits.

      Pašlaik tālāka virzība nav arī vēl vienam projektam, kas paredz ar luksoforu kontroles ierīci aprīkot gājēju pāreju Satekles ielā pie tirdzniecības centra „Origo”, kā arī Tallinas un Brīvības ielu un  Meža un Viestura prospektu krustojumus.

      Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vadītājs Andris Lukstiņš piekrita, ka abos projektos jāmeklē lētāks risinājums. „Piekrītu, ka, ja var lētāk un tādā pašā kvalitātē, tad jāizvēlas lētākais, bet to var noteikt tikai iepirkumā. Vispār jau runāt ar iepriekšējiem [fotoradaru] piegādātājiem šodien nebūtu īsti korekti. Varbūt vienāda līmeņa produkti, kas nodrošina funkcijas izpildi; jābūt, protams, lētākajam, bet ne vienmēr lētākais ir labākais. Mēs no sava budžeta neesam tērējuši nevienu santīmu sodu vai satiksmes uzraudzībā. Tā ir Valsts policijas funkcija. Līdz šim mēs vienīgi esam uzstādījuši radarus un nodrošinājuši to apkalpošanu ar attiecīgiem līgumiem, bet tas apmaksāts no valsts budžeta,” klāstīja Lukstiņš.

      Atšķirīga attieksme ir par citu satiksmes kontroles rīku – vidējā ātruma radariem. Pusgadu ilgušā pilotprojektā šāds fotoradars uz Tīnūžu-Kokneses šosejas fiksējis vairāk nekā 5000 pārkāpumu.

      Satiksmes ministrs apsolīja, ka Ceļu satiksmes drošības padome nākamā gada pirmajā ceturksnī lems par finanšu iespējām vidējā ātruma radaru ieviešanā.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti