Interese par to, ka nākamgad 45 skolās, kurās padziļināti tiek apgūti atsevišķi mācību priekšmeti, šādas iespējas vairs nebūs, bija tik liela, ka daļai uz Saeimas izglītības komisijas sēdi sanākušo nācās palikt koridorā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka, ieviešot jauno izglītības standartu, mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas mācību iespējas visiem skolēniem. Pašlaik, piemēram, viena novada ietvaros vienā izglītības iestādē no valsts budžeta finansējuma tiek apmaksātas padziļinātas mūzikas vai valodas programmas, savukārt citā iestādē tas netiek finansēts, kaut gan sasniedzamais rezultāts, beidzot 9. klasi, visiem skolēniem ir paredzēts vienāds.
"Mēs neesam teikuši, ka likvidējam šīs skolas, bet gan, kā tās salāgot ar jauno standartu," norādīja ministre.
Rīgas Franču licejā franču valodu var apgūt jau veselu gadsimtu, savukārt Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - vairāk nekā 50 gadu. Abu skolu direktores neslēpj, ka nākamgad situācija strauji mainīsies.
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece komentēja: "Valodu jomai jaunajā saturā mainās proporcija - trešā valoda vairs nebūs skolās, tāpat kā finansējums."
Savukārt Rīgas Franču liceja direktore Vineta Rūtenberga norādīja: "Mēs nevaram realizēt to, ko esam radījuši. Mēs nojaucam kultūrvērtības, ko esam centušies saglabāt. Ja jau tā kvalitāte nebūtu nodrošināta, kāpēc tik liels pieprasījums?"
Uz sēdi sanākušie vecāki uzsvēra, ka apzināti saviem bērniem izvēlējušies skolas ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi.
Atstāt spēkā esošo kārtību lūdz arī komisijas deputāti, norādot, ka skolas ar padziļinātu priekšmetu apguvi jau ir daļa no mūsu tautas kultūras. Ministre dialogu ar skolām sola turpināt jūnijā.
KONTEKSTS:
Latvijā ir 45 izglītības iestādes, kurās īsteno padziļinātās mācību programmas. Tas nozīmē, ka šajās skolās bērni vairāk mācās, piemēram, valodas, mūziku vai mākslu, bet skolotājiem par darbu piemaksā. Taču līdz ar jaunā izglītības standarta ieviešanu no 2020. gada paredzēts visas skolas vienādot un papildu finansējumu pārtraukt. Skolas uzskata, ka tas nozīmēs padziļināto programmu galu, kas ir galvenais iemesls, kā dēļ skolēni viņu mācību iestādes izvēlas.
