Jaunajam slimnīcas valdes loceklim būs arī jāiesniedz stratēģisks redzējums par Stradiņa slimnīcas attīstību ierobežotu resursu apstākļos. Un, kad ''Stradiņu'' valde atkal būs pilnā sastāvā – no viņiem izvēlēsies valdes priekšsēdētāju.
Otra Latvijas lielākā slimnīca - Stradiņa slimnīca - bez vadītāja ir kopš šā gada marta vidus. Veselības ministrs Guntis Belēvičs Dinam Šmitam, kurš slimnīcu vadīja aptuveni gadu, izteica neuzticību saistībā ar finanšu plūsmām, un Šmits iesniedza atlūgumu.
Slimnīcas valdē ir Anda Čakša, kura vada arī Bērnu slimnīcu, un šā gada sākumā ieceltais Normunds Štāls, kura atbildības lauks ir galvenokārt ''Stradiņu" jaunbūves būvniecība. Taču drīzumā valdes locekļiem piepulcēties varētu trešais.
„Veselības ministrija ir izsludinājusi atklātu konkursu uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa amata vakanto vietu,” informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Viņš pastāstīja, ka konkurss piektdien oficiāli izsludināts “Latvijas Vēstnesī”. „Interesentiem desmit dienu laikā pēc sludinājuma publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” jāiesniedz personīgi parakstīts un datēts pieteikums, CV, izglītību un pieredzi un zināšanas apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī stratēģisks redzējums Stradiņa slimnīcas darbību un attīstību ierobežotu resursu apstākļos,” stāstīja Šneiders.
Šneiders piebilda, ka atbilstoši statūtiem slimnīcas valdi veido trīs cilvēki un no tiem viens būs izvirzāms kā valdes priekšsēdētājs.
Taču drīzumā izmaiņas gaidāmas ne tikai Stradiņa slimnīcas vadībā. Arī uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD ) vadītāja amatu drīzumā ministrija izsludinās atklātu konkursu.
Pēdējos piecus gadus šī dienesta direktors ir kādreizējais ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš, kurš jau drīz pēc Belēviča sēšanās ministra krēslā izpelnījās kritiku par līdzšinējo darbu, jo īpaši gadiem ilgo tradīciju iepirkt ārpakalpojumā ātrās palīdzības transporta pakalpojumus, kas valstij netika vērtēta kā izdevīga.
Pēc sākotnēji negatīva vērtējuma un tam sekojoša trīs mēnešu pārbaudes laika maijā ministrs atkārtoti izvērtēja Ploriņa atbilstību amatam un atstāja amatā. Taču nu atklājušies jauni apstākļi.
„Izrādās, Veselības ministrijā ir noteikti viens liels noslēpums bijis, kas pavisam nesen nācis gaismā,” tā veselības ministrs Guntis Belēvičs pagājušajā nedēļā raidījumā “Krustpunktā” stāstīja par nesen atklāto – savulaik Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests izveidots kā iestāde, kur nav neviena ierēdņa amata.
Pēc ministra teiktā, uz vadītāja un viņa vietnieka amatiem nav rīkoti konkursi, līdz ar to nav atlasīti labākie. Tāpēc ministrs sācis saraksti ar Valsts kanceleju.
„Mēs saņēmām no Veselības ministrijas vēstuli ar lūgumu izvērtēt NMPD vadītāja amata aprakstu un pateikt, vai šim amatam nav jābūt ierēdņa statusā,” skaidroja Valsts kancelejas vadītājas vietniece Eva Upīte, ieskicējot ierēdņa statusa specifiku.
Proti, ierēdnis izstrādā politiku, pieņem administratīvos aktus, saimnieciskos lēmumus un kārto finanšu jautājumus. Tos kārto ikviens iestādes vadītājs, līdz ar to viņam vajadzētu būt ierēdņa statusā. Arī NMPD vadītājs tam atbilst.
„Un dažas pazīmes, ejot cauri, bija. Mēs norādījām Veselības ministrijai, ka, izskatot amata aprakstu, secinām, ka šim amatam ir jābūt ierēdņa amatam. Valsts civildienesta likums nosaka, ka ierēdņa amatā var nokļūt tikai atklāta konkursa rezultātā. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā jāizsludina konkurss uz noteikto amatu un konkursa kārtībā atlasa vadītāju,” sacīja Upīte.
Veselības ministrijā skaidro, ka tas nozīmē, ka līdzšinējais NMPD direktora kā darbinieka amats tiks likvidēts un Armandam Ploriņam uzteiks darbu, un izsludinās konkursu uz direktora kā ierēdņa amatu. Ministrs arī Ploriņam uzdevis izvērtēt, kuriem no dienesta darbiniekiem, arī vadītāja vietniekiem, arī būtu jābūt ierēdņa amatā.
„Un arī uz šiem tiks izsludināts konkurss, Ploriņa kungs varēs pieteikties uz dienesta vadītāja vietu. Es ceru, ka pietieksies daudzi citi cilvēki uz šiem amatiem un mums būs iespēja izvēlēties labāko,” sacīja Belēvičs.
Arī Valsts kanceleja rosina, ka ierēdņa statusā būtu jābūt arī ar finanšu jautājumiem saistītam darbiniekam un juristam. Taču, vai Armands Ploriņš pietieksies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja amatam, nav zināms. Dienestā sacīja, ka komentārus par šo jautājumu viņš nesniedz.
