Dienas ziņas

Iztulkota “Aizputes pilsētas grāmata”

Dienas ziņas

Paužot solidaritāti Ukrainai, virs Rātsnama paceļ karogu

Taurgovju liktenis joprojām neskaidrs

Meklē risinājumus taurgovju uzturēšanas prasību atvieglošanai

Latvijā reģistrētas aptuveni 85 taurgovis, kuru liktenis sarežģīto prasību dēļ ir neskaidrs, tomēr jautājums nonācis Saeimas komisijas redzeslokā un parādījusies cerība, ka dzīvnieki nebūs jānogalina neizpildāmo prasību dēļ.

Saimniecības "Jungas" iežogotajās pļavās un mežos dzīvo sešas taurgovis. Šie dzīvnieki pēc likuma būtu jāatzīmē ar krotālijām ausīs, kā arī regulāri jāveic asinsanalīzes, taču saimniekam tas neesot pa spēkam.

"Jungu" saimnieks Dainis Ozols skaidroja: "Tie zvēri ir diezgan tādi mežonīgi atšķirībā no parastajām gaļas un piena šķirnes govīm. Diezgan neprognozējami, un necieš, ja tiek ierobežoti. Ir tāds nosacījums, ka jāapzīmē teļš, bet tas bars jau to teļu aizsargā."

Taurgovju uzturētāji jau iepriekš ir aicinājuši noteikt šiem lopiem īpašu statusu.

Tagad par taurgovju populācijas saglabāšanu sākušās diskusijas arī Saeimā.

Zemkopības ministrijas pārstāve Antra Brinķe Vides un klimata apakškomisijas sēdē, kas notika februāra sākumā, norādīja: "Šobrīd prasītos dziļāka izpēte šai situācijai, tad arī piedāvājumu konkrētai situācijai un risinājumiem."

Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode teica: "Dzīvniekam mainīt statusu uz savvaļas dzīvnieku – tam gluži nepiekrītam, jo tas nozīmētu, ka ir līdzīgā statusā kā lūši, vilki, lāči."

Ķemeru Nacionālā parka fonda pārstāvis Andis Liepa norādīja: "Šobrīd nekāda konkrētība vēl nav, bet tas, kādā veidā tālāk tā lieta risināma, ir jau iezīmējies. (...) Kamēr taurgovis būs liellopu statusā, īsti nekādas izmaiņas likumā nevar iestrādāt."

Atbildīgās apakškomisijas priekšsēdētaja Dace Rukšāne-Ščipčinska ReTV pastāstīja, ka Zemkopības ministrija rīkos vēl vienu sanāksmi.

"Saprata, ka jātiekas vēl, ka nav tas jautājums tik vienkārši atrisināms. Nav tik vienkārši kā tikai pārsaukt par "savvaļas" vai kādā citā vārdā, bet tur ir diezgan kompleksa problēma. Viss atkarīgs no tā, cik veikli izdosies atrast risinājumu ministriju līmenī," viņa teica.

Ķemeru acionālā parka fonda pārstāvis norādīja:

"Šobrīd jautājums ir iekustējies, ir tāda cerība, ka reāli risinājumi ir redzami, iet uz to, ka nosaka kā savvaļas sugu."

Savukārt saimniecībā "Jungas" ir cits redzējums – reizē arī bažas par to, ka izmaiņas noteiks tikai lielākām saimniecībām. "Tur ir daudz un dažādi varianti, visdrīzāk jau, ka savvaļas dzīvnieka statusu ne. Grūti spriest. Visdrīzāk vajadzētu noteikt kā tādu izņēmuma statusu, tieši šīm šķirnēm – gan taurgovīm, gan savvaļas zirgiem," viņš teica.

"Jungu" saimniecības taurgovju īpašnieks norādīja – ja izmaiņu nebūs, lopiņus nāksies likvidēt. Pagaidām gan tiem, kuri vēlas iežogotajās pļavās ganīt taurgovis, ir jāsadzīvo ar Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajiem ierobežojumiem.

2019. gada septembra raidījums "Aculiecinieks"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt