„Tas, ko es šeit satiku, ieraudzīju un piedzīvoju, noteikti man nerādījās ne sapņos. Tā ir unikāla pieredze, kam manā līdzšinējā dzīvē nav bijis nekā līdzīga,” tā Omskā un Krasnojarskā pavadīto laiku raksturo Kristīne Zvirbule. Darbā ar latviešiem abās Sibīrijas pilsētās viņa pavadījusi divus gadus un vasarā brauks mājup.
„Ja, Latvijā dzīvojot, es ikdienā nedomāju par to, ka esmu latviete, tad, dzīvojot un diendienā strādājot šeit, tā faktiski kļūst par tavu profesiju. Tava profesija ir latvietis. Es par to domāju katru dienu, gan gatavojot un pasniedzot nodarbības, gan piedaloties dažādos pasākumos. Jāapzinās arī tas, ka ar savu valsts deleģēto klātbūtni šeit tu reprezentē savu valsti, un tā ir arī liela atbildība,” saka Kristīne.
Omskas un Krasnojarskas latviešiem Kristīne gan māca latviešu valodu, gan rīko dažādus kultūras pasākumus. Piemēram, nupat Krasnojarskā sarīkotas latviešu kultūras dienas, viesos bijis arī Raimonds Tiguls. Vietējie latvieši koncertus uzņēmuši ar lielu sajūsmu. Iespēja palīdzēt stiprināt latviešu kopību svešumā Kristīnei devusi lielu gandarījumu: „Es esmu tas cilvēks no Latvijas, kam Latvijā ir savi kontakti, iespējas atrast informāciju un palīdzēt ar finansējuma piesaisti kādu mākslinieku atvešanai, un arī tādā ziņā šim cilvēkam ir ļoti liela nozīme.”
Strādājot Sibīrijā, Kristīne nav zaudējusi saikni arī ar darbu Latvijā, turpinājusi strādāt par kora „Kamēr...” menedžeri un ik pa trim mēnešiem atgriežas mājās, lai pagarinātu vīzu.
Kristīne Zvirbule ir viena no trim Latviešu valodas aģentūras algotajām skolotājām Krievijā.
Latviešu valodu un kultūru māca arī Augšbebru ciemā Omskas apgabalā un Maksima Gorkija ciema vidusskolā Baškortostānā, kur mīt 19.gadsimta beigās izceļojušo latviešu pēcteči.
Maksima Gorkija ciema vidusskola pagaidām ir vienīgā vieta, kur latviešu valoda ir skolas mācību programmā, un to apgūst apmēram 50 bērnu.
Šogad tiek meklēti divi jauni skolotāji - viens Omskai un Krasnojarskai, otrs – Baškīrijai. „Līgumus [ar skolotājiem] mēs slēdzam uz gadu, bet ļoti ceram, ka tie nebūs tikai tādi eksotikas meklētāji un tūristi, bet ka sadarbība būs ilgstošāka, lai izprastu vietējos latviešus, nodibinātu kontaktus, lai cilvēki tevi pieņem un atveras dažādām aktivitātēm. Tāpēc mūsu mērķis ir, lai cilvēks gribētu braukt vismaz uz kādiem trim gadiem,” stāsta Latviešu valodas aģentūras pārstāve Aija Otomere.
Otomere skaidro, ka prasības skolotājiem ir atšķirīgas - ja Baškīrijas gadījumā vajag profesionāla pedagoga diplomu, tad darbā ar Omskas un Krasnojarskas latviešu kopienām galvenais ir laba valodas, kultūras un tradīciju pārzināšana un vēlme to nodot tālāk. Lai to spētu, vajadzīga liela mīlestība pret savu zemi un valodu, piebilst pašreiz Omskā strādājošā Kristīne Zvirbule.
Lai brauc cilvēki, kas ir ļoti atvērti un nedzīvo „kastītēs”, jo skaidrs, ka Krievija ir Krievija, šeit ir jābūt gatavam uz daudz ko. Jāmēģina būt elastīgam, tad arī dzīve un sadzīve būs salīdzinoši vienkārša,” iesaka Kristīne.
Pieteikties skolotāja darbam Sibīrijā vai Baškortostānā var līdz 6.maijam, bet došanās uz Krieviju paredzēta septembrī. Latviešu valodas aģentūra apmaksā ceļa, vīzas un apdrošināšanas izdevumus, kā arī sola konkurētspējīgu atalgojumu - 1217 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Atbalstu latviešu valodas apguvei Austrumu diasporā Latviešu valodas aģentūra sniedz kopš 2005.gada. Iepriekš skolotājus darbam Krievijā algoja Pasaules brīvo latviešu apvienība.
