Divu Jūrmalā esošo sanatoriju – "Dzintarkrasts" un "Belorusija" –, kā arī Maskavas nama Rīgā atsavināšanai no agresoru valstīm ir piesaistīti ārvalstu eksperti. Starptautisko vienošanos rezultātā minētajās ēkās varētu izmitināt kara bēgļus.
Pagaidām formālais likumdošanas process vēl nav sācies, taču Latvijas un Ukrainas tieslietu ministri jau ir vienojušies par kādu risinājumu, kuru detalizēti Tieslietu ministrija pagaidām publiski vēl nav gatava atklāt. Tieslietu ministrs par šādu ieceri bija izteicies jau vasaras sākumā.
"Šīs Krievijai un Baltkrievijai piederošās iestādes Latvijai konfiscēt juridiski būtu grūti tādā nozīmē, ja Latvija to izmantotu savām vajadzībām. Tāpēc mums vajag šo līgumu ar ukraiņiem, jo mēs izmantotu Ukrainas pilsoņu vajadzībām," atklāja Tieslietu ministra biroja vadītājs Andris Vītols.
Kamēr Tieslietu ministrija veic starpvalstu pārrunas un risina sarežģītu juridisku dokumentācijas procesu par minēto ēku nacionalizēšanu, jūrmalnieku viedokļi par šo soli atšķiras.
"Jā, es domāju, ka būtu jānodod ukraiņu bēgļiem, lai palīdzētu Latvijas valsts, visa Eiropas savienība un Amerika, lai visi palīdzētu Ukrainai," sacīja Vita.
"Es domāju, ka tas ir slikti. Nevar ņemt nost svešas lietas, īpašumus," pauda Vladimirs.
"Nē, mēs negribam atdot. Mēs gribam, lai paliek Latvijā un mums pašiem, tas arī derēs," sacīja Irina un Marina.
"Krievi iebrūk Ukrainā, nu, nav viņiem vairāk teikšanas. Varēja jau atdot vai kaut kā palīdzēt ukraiņiem, viņiem grūti," pauda Viktorija un Maija.
"Krieviem tā īsti pie vienas vietas, tādēļ paņemsim to, kas viņiem ir, mūsu valstij un iedot tiem ukraiņiem, lai viņiem pašiem vieglāk, jo nav viegli kara postītā valstī dzīvot un vēl bēgt," pauda Elīna.
Tikmēr Jūrmalas pašvaldība no intervijas atteicās, rakstiskā komentārā norādot: "Pašvaldība atturas komentēt jautājumu saistībā ar īpašumiem, kuri tai nepieder. Par īpašumu izmantošanu jājautā to īpašniekiem."
Pašvaldībā arī norādīja, ka Jūrmalā ir uzņemti vairāk nekā 1200 kara bēgļi no Ukrainas un visi raduši sev pagaidu mājvietas.
Tikmēr Tieslietu ministrija vēl nevarēja precīzi pateikt, cik ilgs laiks būs nepieciešams līdz procesa pilnīgai pabeigšanai un ēku atsavināšanai. "Skaidrs, ka tas ir visu Eiropas valstu interesēs panākt to, lai Krievijas valsts un Krievijas oligarhiem piederošie īpašumi neatrastos Eiropas Savienības teritorijā. Tagad mēs esam atraduši atbalstu citās ES valstīs, jo viņiem jau arī ir līdzīgas problēmas. Nu, es teiktu divi mēneši, kad mēs sapratīsim tā līguma tvērumu," sacīja Vītols.
Tikmēr Ārlietu ministrija informēja, ka Tieslietu ministrija šajā jautājumā vēl nav vērsusies pie tās. Ja no Tieslietu ministrijas tiks saņemti kādi konkrēti priekšlikumi, tad Ārlietu ministrija tos sola izvērtēt.
