"Piemēram, rudens sezonas laikā no 9000 skatītāju raidījums "Personīgā lieta" izauga līdz 30 000. Arī vakara ziņu izlaidums "Šovakar" dubultoja skaitītāju skaitu," sacīja LTV satura redaktore Rita Ruduša. "Bet, ņemot vērā, ka šie raidījumi ir tādas saliņas latviešu satura jūrā, tad ir zināms līmenis, līdz kuram mēs varam tikt, un mazāk motivētos skatītājus ir grūtāk sasniegt," pauda Ruduša.
Tāpēc jau ilgāku laiku notiek diskusijas par krievu valodā raidoša televīzijas kanāla veidošanu. Pēc SKDS datiem 63% krievvalodīgo auditorijas tādu labprāt skatītos.
Šāds kanāls jau top Igaunijā, un Igaunijas sabiedriskā medija valdes loceklis Ainārs Rūsārs atzīst - lai arī novēloti, tomēr jādomā, ko likt pretim Krievijas propagandai. Vienlaikus nedrīkst domāt, ka tas būs kontrpropagandas kanāls. "Tas nav "antiputina" propagandas kanāls. Saskaņā ar likumu Igaunijas sabiedriskais medijs ir neatkarīga kompānija. Mums jau ir veiksmes stāsts ar krievvalodīgo radio, un jaunā televīzijas kanāla ideja ir izveidot unikālu saturu, unikālu vietējo saturu," norāda Rūsārs.
Arī Kultūras ministrijas Mediju politikas darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka nedrīkst ietekmēties no tiem, kas stāsta, ka šāds kanāls būs kā līdzšinējie mediji krievu valodā, tikai pretējā virzienā. "Es domāju, ka tas ir mēģinājums diskreditēt pašu ideju jau saknē - pasniedzot šo kanālu kā kontrpropagandu," uzsvēra Kaprāns.
Baltijas - Melnās jūras alianses pārstāvis Aleksejs Grigorjevs gan atzina, ka viņaprāt, iespējams drīzāk jādomā nevis par ambicioziem projektiem, bet dažiem, bet labiem raidījumiem, līdzīgi kā tas sabiedriskajā televīzijā notiek jau šobrīd.
"Ir viens liels brīdinājums," teica Grigorjevs.
"Mani draugi jau laikam zina šo padomju laika anekdoti, ko visiem stāstu, ka bija viens strādnieks padomju laikā, kam bija ieraža nest visu ko no darba uz mājām. Viņš nesa detaļas un gribēja uztaisīt bērna ratiņus, bet katru reizi viņam sanāca tanks. Tāpēc, veidojot kanālu krievu valodā, ir jāskatās, lai neiznāk vēl viens Pirmais Baltijas kanāls," brīdināja Grigorjevs.
Šobrīd absolūtajam vairākumam nelatviešu galvenais informācijas avots ir retranslētie, Krievijas valdības ietekmē esošie kanāli. Turklāt SKDS dati liecina, ka 43% nelatviešu uzskata, ka Krievijas kanālu ziņas, piemēram, par Ukrainu, ir objektīvas.
