Aproču uzraudzības sistēma var pilnībā aizstāt brīvības atņemšanu, ja notiesātais pats piesakās sodu izciest ar aproci uz kājas. Tā ļauj arī ātrāk izkļūt no cietuma un aizstāt īslaicīgo apcietinājumu, piemēram pirmstiesas procesā. Elektroniskās uzraudzības ierīces ir divējādas. "Vieglākus noziegumus pastrādājušiem parasti uzstāda radio ierīces. Signāla uztveres aparāts un telefons vienlaikus atrodas atbrīvotā mājās, signāla devējs – aproce – vienmēr līdzi - ap kāju. Aproces nēsātājs nedrīkst iziet ārpus signāla uztveres zonas un vairākas reizes dienā noteiktā laikā un vietā jāsūta atskaites signāls savam uzraugam. Pēc plāna tas aparāts sauc šo ierīci. Ja 15 minūšu laikā nesasauc, aiziet uz centrālo pulti ziņojums, kur sēž smuka blonda meitene, kura, vīlējot savus nagus, redz, ka Johvi nav atnācis mājās (..) tad tas uzraugs zvana uz to aparātu. Ja aparāts netiek pacelts, tas ir pārkāpums (..) ja aparāts netiek pacelts tiek reģistrēts pārkāpums...tur nestrādā nekādi attaisnojumi," saka centra "Providus" kriminālsodu politikas eksperte Ilona Kronberga.
Ar iespēju kartē izsekot katru aproces nēsātāja soli aprīko tos kuri paveikuši dzimumnoziegumus vai citus smagus kriminālpārkāpumus. Valsts probācijas dienesta pārstāvis Imants Jurevičus saka, ka šādu uzraudzību ir psiholoģiski grūti izturēt. "Uzraudzību cilvēka grūti izturēt ilgāk par 4,5 mēnešiem atsevišķos gadījumos varētu būt līdz 12 mēnešiem. Bet pamatā būs 4 – 6 mēneši, jo tas ir psiholoģiski smagi.
Igaunijā nogrēkojies aproces nēsātājs pāris dienu laikā nonāk atpakaļ cietumā. Ārzemju pieredze arī rāda, pārkāpt noteikumus vai pastrādāt jaunus noziegumus aproču nēsātāji uzdrošinās reti. Gadā caur Latvijas cietumiem izplūst 5000 cilvēku. Vieni ienāk, citus atbrīvo. Taču kopumā priekšlaicīgas atbrīvošanas sistēma Latvijā ir gausa. Ar aproču palīdzību par vieglākiem likuma pārkāpumiem no cietuma varētu atbrīvot pat pirms izciesta puse no noteiktā cietumsoda," saka Jurevičus.
Ja viņam ir kopējais termiņš trīs gadi, viņam ir jāsēž 1, 5 gadi bet te ir visādi riski. Faktiski viņu atbrīvo pirmstermiņa nosacīti mazu laiciņu pirms reālā soda, saka Kronberga.
Finansētāju - Norvēģijas - uzstādījums ir atteikties no administratīvā aresta arī šoferiem. Tāpēc aproču sistēma kas pieprasīs arī regulāru iepūšanu alkometrā, iespējams, tiks ieviesta arī dzērājšoferu disciplinēšanai mājas apstākļos. Norvēģijā aproces ap potīti nēsā tieši tie, kas pie stūres sēdušies alkohola reibumā.
Elektroniskās uzraudzības aproču ieviešanai, līdz šā gada beigām plānots izstrādāt izmaiņas likumā, bet pirmās aproces plānots izmēģināt 2015. gadā.
