Līdz ar ūdens līmeņa pazemināšanu Daugavā iespēju ar kājam aiziet uz likteņupē esošo Meinarda salu Ikšķilē, kur atrodas vecākā mūra ēka Baltijā, steidz izmantot ne tikai tūristi, bet arī personas, kuras ar metāla detektoriem cer atrast kādu arheoloģisko liecību, lai gan tas šādās vietās ir pretrunā ar likumdošanu. Tāpēc ikšķilietis Kaspars Špēlis, kā pats saka, ik rītu dodas apgaitā gar Meinarda salu.
"Bez liekas moralizēšanas cilvēkiem arī pasaku, kur jūs atrodaties, ka šī ir kapulauka teritorija," atzina kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" vadītājs Kaspars Špēlis, kurš teritorijas monitorēšanu veic brīvprātīgi. Viņš atzina, ka nevar noskatīties, kā tādā veidā tiek zaudēta daļa Latvijas vēstures.
"Šīm lietām būtu jāatrodas muzejos, tām ir jābūt zinātniski pētītām, nevis vienkārši kaut kur jāglabājas plauktiņos vai arī jābūt pieejamām kaut kur Skandināvijas vai Vācijas izsoļu namos.
Nemaz nerunājot par to, ka daudzas šīs senlietas atradēji glabā pilnīgi nepiemērotos apstākļos." Kaspars rādīja bedri, kas, visticamāk, izrakta pa nakti, kas arī esot iecienītākais meklētāju darba laiks. "Vienkārši metāla meklētājs uzrāda signālu, parādās, ka tur ir kāds metāls, tas tiek izrakts. Pamana to, ka te ir kaut kāds nevērtīgs metāla gabaliņš, tas tiek nomests un bedrīte paliek un dodas tālāk."
Kā "ReTV" norādīja Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, metāla detektoru izmantošana kultūras pieminekļu izpētē ir jau ilgstoša problēma. Un līdz ar to daļa no vēstures liecībām valstij ir zudusi. "Nevaram bezgalīgi spēlēt šo "Kaķis-pele" spēli: kurš tagad pārkāpj un vai mani pieķers vai ne?" telefona sarunā skaidroja NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne. "Man liekas, ka cilvēki ļoti labi apzinās, ko viņi dara. Mums jau arī ir ļoti daudz godīgu [cilvēku], kuri paziņo par atradumiem. Ja viņi ar detektoru meklējuši, tad mēs kaut kādā veidā palīdzam sakārtot situāciju."
Tāpat aktīvi problēmas risināšanā iesaistās zemju īpašnieki, uz kuru īpašumiem atrodas kultūras pieminekļi.
"Pašiniciatīva šeit būtu vērtīga, lai cilvēki saprot, ka tas ir mūsu kopējais kultūras mantojums, ka mūsu kopējā atbildība ir, lai šis mantojums saglabātos," uzsvēra Kaspars Špēlis.
Ja iedzīvotāji konstatē pārkāpējus, par to jāziņo policijai un iespēju robežās jāfiksē pārkāpējs, un informācija jānosūta Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Par minēto likuma normu pārkāpšanu piemērojama administratīvā vai kriminālatbildība.
