Piekrišana apstiprināt mantojuma apliecību, kurā Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti norādījuši neeksistējošu mantojumu, zvērinātai notārei Dainai Andersonei beigusies ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinātu disciplinārlietu un tieslietu ministra Dzintara Rasnača pieprasītiem paskaidrojumiem.
Tikmēr Latvijas Zvērinātu notāru padomes vadība, kas turpina uzsvērt, ka spēkā esošie likumi neparedz notāriem pienākumu pārliecināties par mantojuma apliecībās norādītās naudas un mantas izcelsmi, otrdien tikās ar VID vadību.
Sarunā, kas ilga aptuveni divas stundas, panākta vienošanās mēneša laikā izstrādāt priekšlikumus likumu grozījumiem, kas mazinātu iespējas izmantot mantošanas procesu nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijai.
"Nākošnedēļ tiekamies atkārtoti un ceram, ka mēneša laikā jau varēsim nākt ar konkrētiem priekšlikumiem iespējamiem likuma grozījumiem. Tas, ko mēs varētu darīt šobrīd, ir…esošā likuma ietvarā esam tādu likuma normu atraduši, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniegsim informāciju par tām mantojuma apliecībām, kurās ir norādīta nereģistrēta kustama manta, tajā skaitā nauda," to pēc tikšanās pavēstīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Savukārt VID tuvākajā laikā plāno ķerties pie jau izsniegtajās mantojuma apliecībās norādītās informācijas pārbaudes. Šajā procesā tiks izmantota kā savulaik iesniegtajās sākumdeklarācijās, tā arī Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija, sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
"Mēģināsim ierobežot un apgrūtināt visus tos cilvēkus, kuri mēģina legalizēt ienākumus caur mantojuma apliecībām.
Šīs nedēļas laikā Valsts ieņēmumu dienests sagatavos pieprasījumu Latvijas Zvērinātu notāru padomei izplatīšanai visiem zvērinātiem notāriem. Tās mantojuma apliecības, saturs, kas ir šajās apliecībās tieši par nereģistrēto kustamo mantu. Divu nedēļu laikā mēs šo informāciju saņemsim un iefiltrēsim iekšā mūsu analīzes sistēmā, paskatīsimies, vai tiem cilvēkiem, no kuriem ir mantojuši, teorētiski varēja būt," stāstīja Pētersone.
Pētersone atgādina, ka VID jau tagad atsevišķos gadījumos sadarbojas ar notāriem. Savulaik tieši nodokļu iekasētāji un Latvijas Zvērinātu notāru padome rosinājusi likuma grozījumus, lai mazinātu iespējas krāpties ar nodokļu nomaksu darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Šie grozījumi gan nav guvuši politiķu atbalstu.
"Pirmā sadarbība, kas mums sākās jau vairākus gadus atpakaļ, mums bija kopīga pozīcija, kuru mēs arī aktīvi atbalstījām par obligāta notariālā akta ieviešanu darījumos ar nekustamajiem īpašumiem.
Diemžēl, šis projekts arī šobrīd nekur nav pavirzījies, vienīgi Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā iekļauts," stāstīja VID ģenerāldirektore.
Likuma grozījumos, kas varētu tapt, sadarbojoties VID un Latvijas Zvērinātu notāru padomei, iespējams, varētu tikt noteikti konkrēti mantojuma apliecībās norādītās kustamās mantas vērtību sliekšņi, kuru sasniegšanas gadījumā ir jāpārbauda apliecībās norādītās mantas izcelsme.
Pastiprināta uzmanība notāru darbībai pievērsta pēc Latvijas Televīzijā demonstrētā sižeta par Jelgavas notāri Dainu Andersoni, kura bija izsniegusi mantojuma apliecību bijušajam finanšu policistam Robertam Dirnēnam par pusmiljona eiro mantojumu skaidrā naudā no viņa mātes – skolotājas. Vēlāk šī pati notāre raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālistam piedāvāja izsniegt mantojuma apliecību, ar kuru viņš varētu mantot aizgājējam reāli nepiederējušus 50 tūkstošus eiro. Zvērinātu notāru padome par Andersones rīcību sākusi disciplinārlietu.
