Mednieku kolektīvā “Asūne” jau pirms dažiem gadiem mednieki sākuši meža cūkas piebarot slēgta tipa novietnēs. Mednieks no Dagdas novada Jānis Dzalbs uz mežu atvedis maisu ar kukurūzu, tas ir meža cūku viens no lielākajiem kārumiem.
„Mēs sevišķi nepraktizējām bērt uz zemes, jo saprotam, ka, uzberot uz zemes, dabas ietekmes dēļ konkrētā barība sabojājas. Rodas pelējuma sēnīte, un meža zvēri, kas apmeklē mūsu barotavas, var paši saslimt no mūsu barības,” stāstīja Dzalbs.
Tagad slēgta tipa novietnes, kur barība izbirst, tik daudz cik tā apēsta, ir obligāta prasība ikvienam medniekam. Jānis Dzalbs atbalsta izmaiņas. Pozitīvi, viņaprāt, ir gan tas, ka par piebarošanu jāinformē zemes īpašnieks un jālūdz viņa piekrišana, gan tas, ka uz 1000 hektāru barotavas tilpums nedrīkst pārsniegt 400 litrus.
Mednieki ar piebarošanu meža cūkas pievilina konkrēti savam medību iecirknim, jo vairāk barotavu un tās atrodas tuvāk viena pie otras, jo cūkas aktīvāk pārvietojas, un vīriem ir lielāka iespēja piedzīvot veiksmīgas medības.
Pašlaik, kad mežacūku populācijā plosās Āfrikas cūku mēris, „laikam mums medniekiem ir jāpaciešas”, atzīst Dzalbs.
„Nevajag lai tās mežacūkas iet no viena kilometra uz otru, zinādamas, ka katrā kilometrā ir šovakar iebērts kaut kas. Tikai to slimību, nedod Dievs, aiznesīs,” sprieda mednieks.
Par jaunajām izmaiņām gan citās domās ir Austrumlatgales virsmežniecības virsmežzinis, mednieks Euģēnijs Upenieks.
„Dzīvnieku blīvums pēdējo trīs gadu laikā ir vairāk nekā uz pusi samazināts, ar turpmākām šādām sankcijām mēs nonāksim līdz tam, ka divas trīs mežacūkas medīs katrs medību kolektīvs. Bet varbūt viņu vispār nebūs pie mums Latgalē,” pauda Upenieks.
Viņaprāt, lai Āfrikas cūku mēris neizplatītos ne tik daudz jādomā par cūku piebarošanas ierobežošanu, bet gan vairāk jākontrolē pašu mednieku rīcība.
„Ādas, zarnas nevar vadāt vienam otram, ja vedam – jādezinficē. Es uzskatu, ka lielākais [slimības] pārvietotais ir cilvēks, ne dzīvnieks, jo nevar no Krāslavas līdz Valkai mežacūka aizskriet, būsim reāli,” klāstīja Upenieks.
Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales inspektors Dzintars Jušks savukārt atzīst, ka ir to pusē, kuri atbalsta jaunās izmaiņas. Viņaprāt, ja piebarošana notiek par daudz, meža dzīvniekiem tiek radīti apstākļi, kuros var izdzīvot gan stiprākais, gan arī vājākais, šādi izjaucot dabas noteikto kārtību.
Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Līdz šim brīdi ĀCM konstatēts 150 mežacūkām 12 novadu 30 pagastos. Mājas cūkām ĀCM pēdējo reizi konstatēts 17.septembrī.
