Vairākus mēnešus ilgajā programmā mednieki nomedītās mātītes varēja iesniegt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), par katru dzīvnieku saņemot 100 eiro.
Dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants sacīja, ka laikā no novembra līdz martam nogalinātas ap 3000 – 3500 mātītes ierasto 500 vietā. Viņš paskaidroja, lai gan programmu, iespējams, rudenī turpinās, tomēr būtu labi, ja mednieki mežacūkas izšautu pēc savas iniciatīvas, nevis tikai gaidot samaksu.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis sacīja, ka „programma savu rezultātu ir devusi un domāju, ka nākamajā gadā redzēsim rezultātu”. Tiesa, lielākās bažas ir par Kurzemi. Tur vēsturiski ir lielākais mežacūku blīvums valstī, taču šo reģionu ĀCM vēl nav sasniedzis. Lūsis teica, ka mednieki ir aktīvi šāvuši mežacūkas Vidzemē, Latgalē un daļēji Sēlijā, taču Kurzemē nē. Viņš arī pieļāva, ka vīruss no Lietuvas varētu ienākt Zemgalē.
Latvijas Mednieku savienības vadītājs Haralds Barviks atzina, ka Vidzemē ĀCM izplatība ir krasi samazinājusies, tomēr cīņa nav galā. Viņš lēsa, ja mednieki būs aktīvi, tad mežacūku populāciju izdosies izglābt, savukārt, ja attieksme būs nenopietna, tad rezultāts galu galā var būt negatīvs. Pagaidām viņš mednieku attieksmi vērtēja, kā pats sacīja, „uz pusēm”.
Jau ziņots, ka ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā cūkām ir ļoti bīstama slimība, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
