Jēkabpils apkaimē viena no apdraudētajām teritorijām, kas joprojām atrodas riska zonā, ir Krustpils novads – Variešu, Mežāres, Kūku, Vīpes, Krustpils un Atašienes pagasts. Novadam kopumā tika atvēlētas deviņas dzesētavas, kas sadalītas astoņiem mednieku kolektīviem un vienai zemnieku saimniecībai. Kopējā par dzesētavām iztērētā summa ir vairāk nekā 12 000 eiro.
Mednieki ar dzesētavām ir apmierināti un uzskata, ka tādas bija nepieciešamas jau daudz agrāk, - vasaras nogalē un rudenī -, kad nebija, kur uzglabāt nomedītās mežacūkas.
Zemnieku saimniecības „Delles” īpašnieks Gundars Bērziņš uzsver, ka šobrīd dzesētava ir mazāk aktuāla, jo teritorijā, kur viņš saimnieko, pārsvarā ir labības lauki, tāpēc aktīvākās mežacūku medības notiek vasarā, lai pasargātu labību no postījumiem. Tomēr šīs saldētavas būšot ļoti nepieciešamas daudzus gadus, jo Āfrikas cūku mēri diezin vai ir iespējams izskaust vienā gadā.
Arī mednieku kolektīva vadītājs Jānis Sils no Jēkabpils novada atzīst, ka dzesētavas ir nepieciešamas, lai gan neērtības sagādā tas, ka to nav visiem medību kolektīviem.
„Vasarā ir ļoti noderīgi. Vasarā nomedī kādu mežacūku (..) ieliec [saldētavā] un bēdu nezini,” saka Sils. Viņš gan norāda, ka saldētavas nemazina faktu, ka pašiem medniekiem iznākumā jāpiemaksā par mežacūku nošaušanu Āfrikas cūku mēra laikā, jo rēķini par dzesētavās patērēto elektrību jāmaksā medniekiem.
Mednieku kolektīvā „Uģēres” dzesētavas jau izmanto, un šobrīd tajā jau esot pirmais nomedītais ruksis. Tagad mednieki bez bažām varot uzglabāt mežacūkas, kamēr tiek sagaidīti analīžu rezultāti.
