Policija apstiprina, ka notikušais ir nelaimes gadījums, bet apstākļus noskaidros kriminālprocesa ietvaros.
Mednieks ar vairāk nekā pusgadsimta stāžu, kurš apmāca arī jaunos medniekus šaušanā, Edvīns Porciks uzskata, ka notikušais šajās medībās ir nelaimes gadījums, kas prātam pat īsti nav aptverams.
”Nelaimes gadījums ir nelaimes gadījums, ja dzīvniekam izšauj cauri lodi un pēc aptuveni 300 metriem vai pat vairāk, trāpa medniekam, tas ir unikāls gadījums. Trāpīt jau pa cilvēka lieluma mērķi 350 metru attālumā, tur jābūt snaiperim, kurš katrs to nevar. Tā kā šeit, kad šauj pa dzīvnieku, kas jau bijis pāri pa stigu un vēl trāpa medniekam, tas ir kaut kas pat nedabīgs,” uzskata Porciks.
Porciks pazinis bojā gājušo vīrieti un arī pārējos medniekus, kuri bijuši notikuma vietā – tie bijuši pieredzējuši mednieki. Neko tādu viņš vairs savā dzīvē negribētu nedz dzirdēt, nedz piedzīvot.
Pats cietušais bija piezvanījis saviem kolēģiem, pateicis, ka man trāpīja. Viņi vēl atnākuši un runājušies. Cik man ir informācija, trāpījums bijis gaužām vārīgā vietā, nav varēts glābt, pirms atbrauca ātrie, viņš jau bija viņsaulē,” stāstīja Porciks.
Traģiskais negadījums notika 11. oktobrī pulksten 10.50 Rucavas novadā, Dunikas pagasta mežā. 1950. gadā dzimušo mednieku medību laikā sašāva ar karabīni, šādu informāciju apstiprina Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga.
„Policijā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 123. panta 2. daļas par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Varam apstiprināt, ka notikušais ir nelaimes gadījums, tomēr, kurš cilvēks saucams pie atbildības un kas īsti noticis, lai noskaidrotu visus apstākļus, ir nozīmētas dažādas ekspertīzes un pārbaudes,” sacīja Šteinberga.
Negadījumi parasti notiek tad, ja neievēro noteikumus vai vīri ir kunga dūšā, stāsta mednieks, bet šoreiz, cik viņam zināms, medību norise nav pārkāpta. Nekas tāds līdz šim nav dzirdēts. Edvīna Porcika pieredzē gan bijuši gadījumi, kad jāslēpjas no neadekvāta mednieka.
„Esmu gūlies pie zemes un aiz koka glābies. Nezināju pat ko darīt, kad uz tevi skatās un nāk virsū divi melni stobru caurumi un vīrs pielicis plinti pie pleca. Tad tu nevari saprast kliegt vai nē, ja nobaidīsi, var izšaut, vai izšaus tāpat. Dabiskā reakcija bija sākt krekšķēt, lai saprot, ka tas ir cilvēks nevis meža zvērs. Caur lapām man bija notēmējis, negribas pat atcerēties. Cilvēks, kurš nesaprot, kas viņam atļauts un kas nē. Ja iet kolonnā aiz visiem medniekiem un pēkšņu uz troksni sāk lādēt patronas, un to pusi sāk tēmēt, tas nav normāli,” skaidroja Porciks.
Mednieks atceras tikai vienu gadījumu, kad medībās sašauts mednieks. Arī tad viss noticis ļoti mistiski. Iespējams, ka šis traģiskais notikums, kad tiks noskaidroti visi apstākļi, ieviesīs korekcijas medību noteikumos, uzskata mednieks.
Mēdz sacīt, ka visi medību drošības noteikumi ir izveidoti, balstoties uz mednieku asinīm. Visiem noteikumiem, kas jāievēro medniekiem, ir kāds nelaimes gadījums apakšā. Arī šis gadījums atstās kādu iespaidu. Viss jāizanalizē un, iespējams, ka noteikumiem jābūt vēl stingrākiem,” pieļauj pieredzējušais mednieks.
Viņš gan atzīst, ka pastāv cilvēciskais faktors un katram blakus neizstāvēsi, jaunos medniekus var iemācīt, bet arī vecie mednieki var aizmirst noteikumus gluži tāpat kā autovadītāji.
„Teiksim, ja nav regulāra darbošanās ar ieročiem, tad brīžiem .. mājinieki saka, ka mums kauns klausīties, kā tu viņus rāj, tos medniekus. Kad viņi sāk vingrot ar ieročiem kā ar nūjām, tad pasaku ar' kādu stiprāku vārdu, savādāk viņi nereaģē,” atzina Porciks.
Kopš 2011. gada Kurzemē šis ir otrs gadījums, kad medību laikā iet bojā cilvēks. Medības tad notika Saldus pusē.
