Krustpunktā

Pašvaldību vēlēšanas: Valmiera

Krustpunktā

Pašvaldību vēlēšanas: Rēzekne

Veselības ministre Anda Čakša par veselības aprūpi, mediķu prasībām un nozares finansējumu

Mediķu streikā nenostrādātās virsstundas salīdzina ar trīs reģionālo slimnīcu darba apjomu

Jūlijā plānotais mediķu streiks, kurā veselības aprūpes darbinieki varētu atteikties strādāt tā saukto pagarināto normālo darba laiku, būt tik apjomīgs kā trīs reģionālo slimnīcu nefunkcionēšana, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības virzītā).

Veselības ministrija aprēķinājusi, ka plānotais mediķu brīdinājuma streiks nozīmē apmēram 1800 slodzes, kas veselības aprūpes sistēmā netiek piepildītas. “Tās ir apmēram trīs reģionālās slimnīcas, kas tanī brīdī nevar funkcionēt,” skaidro ministre.

Savukārt, ja visas mediķu virsstundas tiktu atalgotas ar dubultsmaksu, kā tas ir citās nozarēs, gadā tam būtu nepieciešami 18 miljoni eiro. Ministrijai gan esot vienošanās ar mediķu arodbiedrību, ka normālā pagarinātā darbalaika samazinājums varētu būt pakāpenisks – par 20 stundām gadā mazāk. Tas valstij gadā izmaksātu četrus miljonus eiro.

“Mans mērķis, lai mēs 1.jūnijā, kad beidzas darba grupa par finansējumu veselības aprūpei, iznāktu ar skaidru redzējumu un ziņu, ka atalgojumiem nākamajā gadā būs gadā, un šis brīdinājuma streiks nenotiek. Ja šīs skaidrā ziņa nav, tad man grūti iedomāties, kas var būt jūlijā,” saka ministre.

Ja nu tomēr brīdinājuma streiks notiks, nodrošināt varēs neatliekamo palīdzību. “Tam tā slodze šobrīd pietiek,” saka Čakša.

Ministre arī atkārtoti pauda atbalstu veselības aprūpes finansēšanai no kopējiem nodokļiem, nevis kādiem individuāliem maksājumiem.

Vēstīts, ka mediķi nemierā ar to, ka viņiem ir jāstrādā normālais pagarinātais darba laiks, ko ieviesa ekonomiskās krīzes laikā, 16.maijā paziņoja par to, ka jūlijā strādās tikai pamatlaiku un pagarinātajā nestrādās. Atzīts gan, ka visi mediķi šajā akcijā, visticamāk, nepiedalīsies.

Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.

Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt