Atbildība par to, lai dažādo farmācijas uzņēmumu labumu rezultātā neciestu pacients un valsts budžets, ir uz medicīnas iestāžu vadītāju pleciem. Arī veselības ministre teic, ka ministrijai nevajadzētu jaukties slimnīcu iekšējās lietās
Taču gan Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, gan Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir izvairīgas par šo jautājumu, neviešot pārliecību, ka ētikas, korupcijas risku un interešu konfliktu jautājumi būtu augstu slimnīcu dienas kārtībā.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā norāda – ārstiem ir jāatskaitās slimnīcā noteiktā kārtībā, bet neatbild, kāda šī kārtība ir un kā mediķu saņemtais atbalsts tiek uzraudzīts. Uzsvērts gan tika, ka slimnīca nākusi ārstiem pretī un radusi iespēju dot 10 apmaksātas brīvas dienas gadā – speciāli tālākizglītības pasākumiem.
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca Latvijas Radio stāsta par komandējumiem – pēc tiem ārstiem esot jāiesniedz komandējuma atskaite, bet par farmācijas uzņēmumu atbalstu datus iesaka meklēt Veselības inspekcijas mājaslapā. Ne vārda par slimnīcas vadības nodrošinātu ceļvedi ārstiem – kas ir pieņemami un kas nē un kā tiek aizstāvētas pacientu intereses.
Pilnu raidījumu par slimnīcu kontroli pār ārstiem klausies Latvijas Radio 1 piektdien plkst.12.30!
Piedāvājam ieskatu slimnīcu sniegtajās atbildēs uz radio jautājumiem par kontroli pār ārstu saiknēm ar farmācijas industriju:
Iepriekš Latvijas Radio izpētīja, ka pērn farmācijas industrija mediķiem, asociācijām un aptiekām izmaksājusi gandrīz trīs miljonus eiro. Atskaites par šīm industrijas dotācijām ir nepārskatāmas, nepilnīgas un nekontrolētas. Turklāt šie maksājumi balansē uz ētikas robežas.
Pētījumā arī analizēti ceļi, kādā veidā mediķu organizācijas un vadošie ārsti, kas bauda farmācijas industrijas atbalstu, ietekmē valsts politiku un kur slēpjas riski. Un atklāts arī tas, ka simbiozi ar farmāciju uzspiež arī naudas trūkums mediķu tālākizglītībai.
