Sadaļas Sadaļas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Attieksme pret svešajiem: Ko likt pretī bailēm un negatīvo sajūtu komplektam?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža. Trīsdesmitā gadskārta kopš kodolkatastrofas Černobiļas atomelektrostacijā

Mediķu pārslodzes apdraud pacientus

Mediķu pārslodzes apdraud pacientus

Kad smagās automašīnas šoferis braucis deviņas stundas, jāatpūšas vismaz 11 nākamās stundas, lai neaizmigtu pie stūres un neradītu briesmas sev un citiem – tā paredz normatīvi. Taču pavisam citādāk ir mediķiem - viņi bez apstājas var strādāt daudz ilgākas stundas – piemēram, 24 stundu dežūru. 

Nozarē mēdz teikt – tā jau ir norma, mediķi tradicionāli strādā ilgākas stundas. Taču tā ir tikai redzamā daļa, patiesās darba stundas var būt daudz ilgākas.

Uz māsu trīs īpaši uzraugāmi mazuļi

Arta ir māsa Bērnu slimnīcas neonatoloģijas nodaļā. Šī vieta, kur ārstējas priekšlaikus dzimušie bērni, divus gadus ir viņas pirmā un pagaidām vienīgā darba vieta. Vienam Artas pacientam rit dzīves pirmā diena, otram – otrā. "Izmēru temperatūru, vizuāli novērtēju katetriņus, kas viņam ir rociņās," stāsta medmāsa.

Ja notiktu kaut kas slikts, piemēram, bērns kļūtu pārāk aktīvs un izrautu trubiņu, viņš, iespējams, neraudātu, jo spēka ir par maz. Tāpēc pašām māsām nepārtraukti jāskatās līdzi. Par nodaļas 20 pacientiem šobrīd šobrīd gādā sešas māsas un divi māsu palīgi.

Jautāta, vai katrai māsai tikai trīs mazuļi, viņa nosaka: "Tas nav tikai, tā ir intensīvā terapija. Ja man ir, piemēram, trīs intubēti bērni, tad tā ir, kā ir. Tad ir labi, ja ir māsu palīgi, tad ir labi, ka varu piesaistīt kādu sev palīgā, kaut vai vienkārši pamperu nomainīt. (..) Ja jau ir intubēts, ar sirdskaitēm vai savādākām saslimšanām, kas ir nopietnākas, tas nav tikai. Tad tu visu laiku viņu uzpasē, paskaties, kas ar viņu notiek, visu laiku ir, ko darīt."

Anestezioloģijā pacients pēc pacienta 

Savukārt Anete Eklona ir anestezioloģe Stradiņa slimnīcā. Arī viņas darbs prasa pamatīgas koncentrēšanās un ātras reaģēšanas spējas.

"Protams, var atrast dežūras, kas ir ļoti mierīgas, visu 24 stundu laikā bijušas sešas septiņas operācijas. Bet tas neizslēdz to iespēju, ka darbi notiek nepārtraukti un ir pacients pēc pacienta, un tiek strādāts bez pārtraukuma. Var būt laikā relatīvi īss darbs, piemēram, aiziet un epidurāli atsāpināt dzemdības, kas ir tikai tik, cik katetra ielikšana un medikamentu ievade, un tālāko uzraudzību veic vecmāte, un, piemēram, neiroķirurģijā, kur ir aneirismas plīsums un viena operācija ir septiņas astoņas stundas”.

Anestezioloģe kopumā mācījusies 11 gadus. Pirms pieciem gadiem viņa beidza rezidentūru un tagad strādā kā sertificēta ārste. Te vietā piebilst, ka mediķi kādā ziņā ir patiešām īpaša darbinieku grupa, un par to nesen pārliecinājās arī pati Anete.

"Vienā dienā aizdomājos par to, kāpēc es strādāju tik daudz stundu Stradiņa slimnīcā un kāpēc man par tām virsstundām netiek nekas īpaši samaksāts.

Es toreiz zvanīju uz Valsts darba inspekciju, un man pateica, ka Latvijā ir tāds Ārstniecības likums, kurš krīzes laikā tika steidzīgi pieņemts 2009.gadā, un kurš paredz pagarināto normālo darba laiku mediķiem," stāsta ārste.

Mediķiem par virsstundām dubultā nemaksā

Anete paskaidro likuma būtību – ārstniecības personām ir pagarinātais normālais darba laiks, kas var būt līdz 240 stundām mēnesī jeb līdz 60 stundām nedēļā. Citiem darba ņēmējiem ir līdz 40 stundām nedēļā jeb līdz aptuveni 160 stundām mēnesī. Turklāt ārstiem par šīm stundām kā par virsstundām dubultā nemaksā un tās ar brīvdienām arī nekompensē.

"Sanāk tā, ka tie, kuri ir aizbraukuši vai kā savādāk izvēlējušies šeit nestrādāt to darbu, ir veikuši savu izvēli, un tie, kas ir palikuši, viņi nevis tiek atalgoti par to, bet tieši otrādi - viņi vēl tiek sodīti ar tādu pagarināto darba laiku, par ko nav jāsamaksā, par kuru nepienākas pilnīgi nekas. Tikai strādājiet," teica Anete.

Protams, oficiāli nevienu nevar piespiest strādāt ilgāk, taču vairāk nekā puse mediķu nodarbināti pagarināta normālā darba laika apstākļos. Tādas ziņas ievācis tiesībsargs slimnīcās.

Arī to, ka kāds ārsts šādu pagarināto darba laiku strādā jau gandrīz piecus gadus. Un kāds ārsts kādā nedēļā, piemēram, slimnīcā strādājis 88 stundas, kas nemaz nav pieļaujami.

Anete teic - bieži pagarināto darba laiku izvēlas kolēģi anesteziologi-reanimatologi un uzņemšanas nodaļu ārsti.

"Pirmkārt, nav šo ārstu. Un otrs ir tas, ka mums elementāri visiem jādzīvo šajā valstī, kas nav nemaz tik lēta. Ja strādā tikai pamatdarbu, pamatslodzi, tad tas atalgojums ir klaji pazemojošs," uzskata Anete, norādot, ka viņa šogad darbā Stradiņa slimnīcā ir tikai uz vienu slodzi, jo ir otrs darbs.

Tiesībsarga birojs: Likums neatbilst Satversmei

Bažās, ka Ārstniecības likums pārkāpj Satversmē noteikto, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un pieļauj situāciju, kurā tiek diskriminētas ārstniecības personas, Anete uzrakstīja vēstuli Veselības ministrijai un tiesībsargam. Ministrija atbildēja, ka likums bija izstrādāts ar mērķi „uzlabot ārstniecības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem”. Taču Tiesībsarga birojs gan konstatēja pārkāpumus, Ārstniecības likuma normas neatbilstību Satversmei.

"Tātad, pirmkārt, mēs konstatējām, ka nav nodrošinātas tiesības uz taisnīgu atlīdzību, un arī 91.panta kontekstā mēs sapratām, ka ilgstoši nevar būt šāds periods akceptēts kā pastāvīga lieta, ka tas var būt noteikts tikai kā pārejas periods kaut kādos krīzes apstākļos.

Ka mēs redzam – valstī mums šo speciālistu nepietiek, bet tāpēc attiecīgi jāsagatavo mediķi, lai mediķi ir pieejami," teica Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska.

Taču jāteic, ka pagarinātā darba diena kādā slimnīcā ir tikai aisberga redzamā daļa.

Lielākā nelaime - garās darba stundas

"Lielākā nelaime manā skatījumā ir tā, ka atļauts strādāt 24 stundas no vietas. Un pēc tam tas ārsts vai māsa var doties strādāt uz citu iestādi vēl vienas 24 stundas," Bērnu slimnīcas vadītāja Anda Čakša uzskata, ka pagarinātais darba laiks medicīnas jomā nav lielākā nelaime, bet gan garās stundas bez apstājas.

"Es nezinu, vai jūs esat kādreiz strādājusi 24 stundas, es esmu. Kaut kādā sešpadsmitajā [stundā] iestājas paralēlais kosmoss. Jūs nevarat būt 24 stundas ar vienādu prāta asumu, ar vienādu fizisko izturību, jo īpaši, ja jādara dažādas lietas. (..) Pasaulē normāls standarts ir trīs reiz astoņi, ka ik pēc astoņām stundām mainās. Jo tā ir tā cilvēka fizioloģija, ko var strādāt. 24 stundas – ir atsevišķas vietas, kur ir iespēja atpūsties, bet būtībā, ja jāpieskata pacients, jāārstē, jārūpējas, tas nav kvalitatīvi iespējams," uzskata Čakša.

Arī medicīnas tiesību eksperte zvērināta advokāte Solvita Olsena uzsver – kad mediķi ir pārstrādājušies, tas kaitē ne tikai viņu pašu veselībai, bet var apdraudēt pacientus.

"Ir dažādi pētījumi, kas ļoti labi un ļoti spilgti parāda, kā zūd cilvēkam uzmanības spējas, ja viņš strādā ilgāk par noteikto stundu skaitu; un attiecībā uz nakts dežūrām jeb darbu, kas ilgāks par 12 stundām, pētījuma dati parāda to milzīgo bīstamību. Jo cilvēka uzmanības spēja krīt ārkārtīgi ievērojami. Es domāju, ka mums nekavējoties pacientu drošības vārdā jānosaka normālais darba laiks mediķiem, maksimāli pieļaujamais darba laiks mediķiem, un jānosaka taisnīgs atalgojums gan par pamatdarbu, gan virsstundām, jo, protams, jebkurā nozarē mēs par virsstundām maksājam dubultā," teica Olsena.

Anestezioloģe Anete savukārt pētījumos lasījusi par to, kā izdegšanas sindroms samazina mediķiem iecietības un empātijas spējas un spēju saprast situāciju. "Medicīna ir ārkārtīgi dinamiska, situācijas ļoti mainās laikā, līdz ar to, atrodoties hroniskā nogurumā, ir ļoti grūti izvērtēt, kurā brīdī situācija kļūst kritiska un attiecīgi uz to reaģēt."

Latviju satriec Daugavpils gadījums

Pārstrādājušies mēdz būt arī jaunie ārsti rezidenti. Nostrādājuši apmācībai nepieciešamās darba stundas universitātes slimnīcā, rezidentiem izdevīgākas mēdz izrādīties dežūras reģionos. Tur par dežūrām mēdz maksāt labāk un arī darba ir mazāk. Arī šo jauno ārstu patiesās darba stundas nav zināmas, iespējams, brīvdienās 24 stundas pavadītas dežūrā kādā reģiona slimnīcā un pirmdienas rītā viņi darbā ierodas pavisam pārguruši.

Anestezioloģe Anete savukārt saka – māsām, kuras saņem vēl mazāk, ir vēl grūtāka dzīve nekā ārstiem.

"Es nevaru, tīri cilvēciski nevaru pieprasīt no medmāsas, lai viņa dara kaut ko vairāk, kaut bišķiņ [vairāk] nekā savus tiešos darba pienākumus.

Jo man liekas, tas ir necilvēcīgi. Kur lai rod to empātiju un papildu uzmanību? Es esmu priecīga, ka viņa savelk visas zāles un iedod tā, kā es to saku. Vai arī dažreiz pasaka, kad es pasaku kaut ko neparastu un pārprasa, vai tiešām tā," teica Anete.

Pirms dažiem mēnešiem medijus pāršalca satraucošas ziņas no Daugavpils – vietējā reģionālajā slimnīcā pēc dzemdībām nomira jaundzimušais. Lietu izmeklēja Veselības inspekcija un atklāja pārkāpumus ārstes darbā. Skaidrs ir viens no faktoriem – ārste bija strādājusi vairāk nekā 24 stundas. Medijos izskanējušas ziņas pat par 36 darba stundām no vietas.

Jautāta par dzemdību speciālistu pārslodzi, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Rezeberga saka – situācija ir tāda, ka pilnīgi nav, kas strādā. Līdz ar to dežūru sarakstus slimnīcās sastāda, kā vien iespējams.

"Man ir zināms, ka slimnīcās tiek nodarbināti ārsti, kas strādā vairākas diennaktis no vietas, piemēram, nedēļas nogali. Pie kam, iespējams, ka šiem ārstiem pat ir vairāku specialitāšu sertifikāti. Viņš vienu diennakti strādā vienā lomā, nākošajā vēl citā, nākošajā vēl citā. Daudzi ārsti ir izdeguši, arī māsas un vecmātes. Tas korelē ar atalgojuma problēmām.

Viņi ir godājami sabiedrības locekļi, kuriem ir kaut kāds nepieciešamais ieņēmumu līmenis, lai varētu dzīvot, izdzīvot un lai varētu mācīties.

Zinu, ka daudzas vecmātes, beidzot darbu Dzemdību nodaļās, pēc tam iet tīrīt mājas un pieskatīt bērnus." 

Bērnu slimnīcā ievieš dalītu darbu

Gādājot par pacientu drošību, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ieviesusi tā dēvēto dalīto diennakti. Proti, 24 stundu maiņas vietā ir, piemēram, 12 stundu maiņa vai astoņu un 16 stundu maiņas. To īpaši veicina intensīvās terapijas nodaļās. 

"Astoņos mēs pieņemam maiņas, sākam strādāt savu darba dienu līdz septiņiem vakarā. (..) Tā mēs visu laiku dalāmies," stāsta neonatoloģijas māsa Arta. 

Pilnībā gan ieviest jauno kārtību Bērnu slimnīcā nav izdevies - slimnīcā aptuveni puse māsu maiņā strādā dalīto diennakti, bet otra puse 24 stundas. Protams, lai motivētu cilvēku strādāt mazāk stundu, jānodrošina atbilstoša samaksa, turklāt slimnīcā jābūt darbiniekiem visas 24 stundas diennaktī.

"Sākumā bija diezgan liela pretestība, bet pagāja kāds laiks un māsas pašas sāka teikt, ka viņas jūtas daudz labāk," atzina slimnīcas vadītāja.

Protams, arī tagad ne visi darbinieki ir apmierināti ar šādu dalītu maiņu ieviešanu. Ļoti daudz māsu brauc no reģioniem, un 12 stundu maiņa viņām nozīmē, ka būs biežāk jābrauc un būs papildu izdevumi ceļam. Bērnu slimnīca nākusi pretī, ļaujot pēc maiņas atpūtas istabā masām laisties miegā, un pēc attiecīga laika atkal viņas var strādāt 12 stundas.

Tas atklāj to tikai, cik komplicēts ir šis jautājums – ja valstī mediķiem pēkšņi ierobežotu iespēju strādāt ilgākas darba stundas, iespējams, visi nebūtu apmierināti. Skaidrs, ka tas būs pienācīgi jākompensē. Turklāt slimnīcās ir jābūt mediķiem, kas strādās, kamēr citi atpūtīsies.

Savukārt mediķu atalgojuma sistēmu reformēt sola Veselības ministrija, pie tā strādā augsta līmeņa darba grupa. Jautājums par slodzēm gan nav tās pamatjautājums, taču ministrija sola izrēķināt, ko valstij varētu nozīmēt atteikšanās no mediķu pagarinātā darba laika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt