Organizācijas informēja, ka, nerodot papildu finanšu līdzekļus veselības aprūpes prioritātēm, finansējums šai nozarei no 2022. līdz 2024. gadam joprojām būs vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs.
Organizācijas vērš uzmanību, ka valdības sagatavotais valsts budžeta finansējuma piedāvājums neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozei. Plānots, ka 2024. gadā tas joprojām būs tikai 3,9% no IKP. "Šāds finansējuma apjoms ne tikai neļaus ieviest jauno atalgojuma modeli, tas nedos iespēju būtiski uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību," organizācijas norāda kopīgā paziņojumā medijiem.
"Īpaši skumji ir tas, ka Lietuva un Igaunija, ar kurām pēc neatkarības atgūšanas mēs startējām no vienām izejas pozīcijām, šajos gados ir spējušas gan reformēt veselības aprūpes sistēmu, gan atvēlēt tai būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus. Kopējais veselības aprūpes finansējums (valsts un privātais) uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā Latvijā bija 1766 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi – 2505 un 2512 eiro. Vēl dramatiskāka ir atšķirība ar Ziemeļvalstīm, piemēram, Norvēģija viena sava iedzīvotāja ārstēšanai gadā tērē 5748 eiro," norādīja LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece savukārt uzsvēra, ka veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes. "Mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt, ja vien valstij būtu ilgtermiņa plāns veselības nozares attīstībai un politiķiem drosme pārskatīt valsts budžeta tēriņu lietderību," uzsvēra Aizsilniece.
Organizācijas norādīja, ka katru gadu Latvija zaudē 200 ārstu, kas dodas prom no Latvijas. Savukārt situācija ar ārstu palīgiem, māsām un māsu palīgiem, kas ir vieni no veselības aprūpes sistēmas stūrakmeņiem, esot pavisam dramatiska.
"Māsas jau drīzumā varēsim ierakstīt "sarkanajā grāmatā", jo to skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir sarucis teju uz pusi, un Latvijā pašlaik trūkst 3500 māsu! Savukārt esošais personāls strauji noveco: ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums – 54 gadi, bet māsu vidējais vecums – 48 gadi," piebilda LMA viceprezidente Ilze Ortveina.
Organizācijas informēja, ka Latvijā medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas, Igaunijā – 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Taču, salīdzinot ar Eiropas attīstītajām valstīm, šī starpība ir vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, bet Norvēģijā – 17,2 māsas.
KONTEKSTS:
2022. gada budžetā lielāko papildu finansējumu plāno veselības aprūpei – 130,5 miljonus eiro. Mediķu un rezidentu algu pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro. 30 miljonus eiro atvēlēs onkoloģijai – zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam. Lēmums par budžetu vēl jāpieņem gan valdībai, gan Saeimai.
