Mediķu organizācijas iestājas pret neproporcionālo algu palielinājumu

Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Māsu asociācija neatbalsta Veselības ministrijas virzīto neproporcionālo algu palielinājumu dažādām veselības aprūpes darbinieku grupām, kā arī kategoriski iestājas pret grozījumiem veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tā paziņojumā medijiem pauda minētās mediķu organizācijas.

Mediķu profesionālās organizācijas nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”), veselības ministrei Ilzei Viņķelei (“Attīstībai/Par!”) un finanšu ministram Jānim Reiram (“Jaunā Vienotība”).

Mediķu organizāciju ieskatā Veselības ministrija ir vienpusīgi lēmusi par 60 miljonu eiro sadales principiem veselības aprūpes darbinieku algām, kā arī maldinājusi medijus un sabiedrību par ministrijas Stratēģiskās padomes atbalstu piedāvātajam naudas sadalījumam.

Iepriekš Veselības ministrija piedāvāja veselības aprūpes darbinieku algām paredzēto papildu naudu nākamgad pārdalīt, rezidentiem algas palielinot par 20%, pārējiem mediķiem – par 10%. Par šādu sadali vēl jālemj valdībai.

“Izsakām vilšanos par Veselības ministrijas komunikāciju ar nozares pārstāvjiem, izplatot melīgu informāciju un klaji ignorējot profesionālo organizāciju viedokli. Aicinām labot šo kļūdu un publiski atzīt, ka notikusi sabiedrības maldināšana, atsaucot iepriekš izplatīto informāciju,” norādīts vēstulē.

Vēstulē norādīts, ka plānotais algu palielinājums ārstiem rezidentiem par 20%, bet sākot ar trešo rezidentūras gadu un apakšspecialitāšu rezidentiem par 30%, bet visiem pārējiem par 10%, ir neloģisks un deformē visu atlīdzības sistēmu. Šāds ierosinājums radīšot Eiropas līmeņa precedentu, jo pirmo gadu ārsta rezidenta minimālā alga tiks pielīdzināta sertificēta ārsta minimālai algai, bet vecāko gadu rezidentu minimālā alga būs augstāka par sertificēto ārstu likmi. Vēstulē norādīts uz konkrētām paredzētajām likmēm: pirmo gadu rezidentam - 1140 eiro, trešā gada rezidentam – 1482 eiro, ārstam rezidentam ar reģionālu līgumu – 1630 eiro, bet sertificētam ārstam – 1187 eiro.

Vēstules autoru organizācijas iestājas pret “šādu absurdu situāciju” un aicina premjeru nekavējoties lemt par trūkstošo 60 miljonu eiro piešķiršanu, lai celtu arī pārējo nozares darbinieku algas nevis par 10%, bet par likumā noteiktajiem – 20%.

Tāpat mediķi iestājas pret veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumiem atbilstoši jau pieņemtajam valsts budžeta likumprojektam, uz ko publiski aicina Levits.

“Veselības aprūpes sistēmai nav jāpielāgojas politiskajām iegribām, tieši pretēji – pie varas esošajiem politiķiem ir jādara viss iespējamais, lai Latvijā nebūtu Eiropā zemākais medmāsu skaits uz kopējo iedzīvotāju skaitu, nebūtu Eiropā otrais zemākais atalgojums sertificētiem ārstiem, nebūtu zemākais rezidentu atalgojums Baltijas valstīs. Mainīt esošo situāciju var tikai drosmīgi, racionāli, pārdomāti, ilgtermiņa lēmumi,” norādīts izplatītajā vēstulē.

Mediķu organizācijas pieprasa premjeram un veselības ministrei nekavējoties sākt darbu, lai nodrošinātu 2021. gadā nepieciešamo 314 miljonu eiro finansējumu visu medicīnas darbinieku algu palielināšanai par 20%.

KONTEKSTS:

Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu jāparedz 120 miljoni eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Pirms 2020. gada budžeta pieņemšanas simtiem veselības aprūpes darbinieku pie Saeimas pulcējās protesta akcijā

Pēc tam, kad Saeima apstiprināja 2020. gada budžetu, mediķi solīja protesta akcijas turpināt. Neraugoties uz mediķu lūgumu atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu, Valsts prezidents Egils Levits to izsludināja.

Mediķi norāda, ka veselības aprūpes finansējums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ļoti zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā tas tika samazināts vēl par 40%. Tāpēc mediķi ar lielām cerībām raudzījās uz solīto atalgojuma pieaugumu par 20% katru gadu, sākot no 2018. līdz 2022. gadam, jo tas ļaušot pietuvoties Lietuvai un Igaunijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti