Mediķu divu dienu streika ietekme uz iedzīvotājiem – ļoti neliela

Aizrit otrā un noslēdzošā mediķu streika diena. Abās dienās kopā strādāt atteikušies 316 ārsti, medicīnas māsas un zemāk kvalificētie veselības aprūpes darbinieki. Tas nozīmē, ka arī daļa plānveida pakalpojumu šajās dienās netiek sniegti. Latvijas Radio uzrunātās veselības aprūpes iestādes gan saka – streika ietekme uz iedzīvotājiem ir ļoti neliela un teju visi plānotos pakalpojumus saņēmuši, kā ierasts.

Mediķu divu diena streika ietekme uz iedzīvotājiem – ļoti neliela
00:00 / 03:12
Lejuplādēt

Mediķu streika ietekme slimnīcās ir ļoti atšķirīga, taču kopumā neliela. Piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas darbinieki streikā nepiedaloties, savukārt otrdien aizvadītajā piketā Rīgā no slimnīcas dalību ņēmuši 14 darbinieki, to gan darot no darba brīvajā laikā. Tādēļ nedz slimnīcā Ventspilī, nedz tās filiālē Talsos streika dēļ nekādu apgrūtinājumu neesot, stāstīja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadītājs Juris Lācis.

"Mums darbs nav ietekmēts, neviens mediķis streikā nepiedalās. Runājot par motivāciju – mūsu arodbiedrība uzskatīja, ka pietiek ar šo piketu, un jēgu streikā nesaskatīja," klāstīja Lācis.

Savukārt cita situācija ir Rīgā – Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tur abās dienās kopā streikot pieteikušies 80 darbinieki. Tādēļ ir atcelti aptuveni 15 plānveida pieraksti pie speciālistiem un arī 40 plānveida operācijas.

Kā skaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga – operāciju pārcelšana lielā mērā saistīta ar to, ka starp streika dalībniekiem ir arī anesteziologi-reanimatologi, bez kuriem operācijas notikt nevar. Tikmēr valsts lielākajā – Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – šodien situācija ir pavisam mierīga un streiks neietekmējot tās darbu. Vakar gan – Latvijas Onkoloģijas centrā streikojusi daļa darbinieku. Slimnīcas pārstāve Ilga Namniece gan nevarēja pateikt precīzi, cik daudzus iedzīvotājus streiks ietekmēja, jo slimnīcai šis fakts jau bijis zināms laikus, tādēļ šajā dienā jaunas operācijas nemaz neesot ieplānotas. Savukārt tās dažas, pēc Namnieces sacītā – aptuveni desmit operācijas, kuras nācās pārcelt, notiks tuvākajā laikā.

"Šīs iepriekš plānotās operācijas Latvijas Onkoloģijas centrā visas tika pārliktas nedēļu vai divas uz priekšu. Uzreiz jāteic, ka pacientu veselību tas nekādā veidā neietekmēs, jo operācijas ir pārliktas ļoti īsā posmā," apgalvoja Namniece.

Sarežģījumus streiks nav radījis Latgales lielākajā ārstniecības iestādē – Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tās vadītājs Grigorijs Semjonovs atklāja, ka vadībai jau laicīgi bijuši zināmi streikotāji, tādēļ arī darba grafiks sastādīts atbilstoši un neviens cilvēks bez plānotās palīdzības nav palicis. Bet Rīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji nav saskārušies ar veselības aprūpes pieejamības problēmām un mediķu vēlmi streikot lielākoties atbalsta un izprot.

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) informēja – ja kāds mediķis streiko, bet ārstniecības iestāde nodrošina pakalpojumu, piemēram, darbu veikšanai piesaistot citu kolēģi, tad dienests informāciju par pārtrauktu pakalpojumu nemaz nesaņem.

Savukārt tādas informācijas, ka kādā iestādē vai, piemēram, pie kāda ģimenes ārsta kāds pakalpojums šajās dienās nav pieejams nemaz, NVD nav saņēmis nevienā gadījumā.

KONTEKSTS:

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) nolēma brīdinājuma streiku rīkot 27. un 28. septembrī. Vienlaikus ar streiku otrdien pie Ministru kabineta notika pikets.

LVSADA pērn 23. augustā VM iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam. Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.

LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro. Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM ēkas 27. jūlijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti