Keris norādīja, ka šogad veselības aprūpei atvēlēti 3,1% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad plānots atvēlēt tikai 3%.
Sociālo partneru un valdības sarunās ir atzīts, ka nākamā gada veselības nozares budžets ir nepietiekams un tas jāuzlabo. Arodbiedrība jau sākusi konsultācijas ar politiskajiem spēkiem par to un cer, ka izdosies politiķus pārliecināt.
Taču, kopumā vērtējot valdības attieksmi pret veselības nozari, Keris sacīja, ka politiķi ir “ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau iepriekš pauda bažas par valdības plāniem samazināt veselības nozares finansējumu no 3,1% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam - vidēji Eiropas Savienībā (ES) veselības aprūpei valdības atvēl 7,3% no IKP, bet jaunajās dalībvalstīs - aptuveni 5% no IKP.
Mediķu arodbiedrība norāda, ka jau tagad sekas līdzekļu trūkumam veselības aprūpē ir dramatiskas: Latvijā saskaņā ar OECD datiem ir vissliktāk pieejamā veselības aprūpe ES. Neraugoties uz to, budžeta projektā nav paredzēti līdzekļi ne būtiskai pacienta maksājumu samazināšanai, ne valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu kvotu palielināšanai jeb rindu samazināšanai ārstniecības iestādēs.
Ja neskaita minimālās darba algas pieaugumu, cita veida darba samaksas pieaugums nozarē nav plānots.
