Motivācija rīkot atkārtotu streiku radusies, raugoties uz VM nevēlēšanos pildīt 27. jūlijā notikušā pirmā brīdinājuma streika prasības. VSADA paziņojuma medijiem norādīja, ka, neraugoties uz brīdinājuma streiku 27. jūlijā, ne valdība, ne Saeima "nav pakustinājusi ne pirkstu, lai mēģinātu streiku novērst". LVSADA streika prasības pat vairākkārt mīkstinājusi.
Arodbiedrībā uzsvēra, ka viena no būtiskākajām Latvijas veselības aprūpes nozares problēmām ir darbaroku trūkums un galvenais problēmas cēlonis ir nesamērīgi zemais atalgojums.
Arodbiedrība uzstāj, ka saskaņā ar valdības iepriekš lemto ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, aprūpes personām – 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – vismaz 745 eiro.
LVSADA norādīja, ka uz to Latvijas valdībai un Saeimai atkārtoti ir norādījusi gan Eiropas Komisija, gan OECD, gan Pasaules Banka. "Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, ir uzsvērusi, ka neatliekami un būtiski jāpalielina veselības aprūpes valsts sektorā strādājošo darba samaksa. Taču Kariņa vadītā valdība patlaban par to neliekas ne zinis, tāpat kā neliekas ne zinis par taisnīgajām un samērīgajām LVSADA streika prasībām. Streika prasību izpildei šogad būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. Uz citu valdības tēriņu fona tā ir salīdzinoši neliela summa. Tātad šoreiz runa nav par naudu. Bet par ko tad?" rakstīts arodbiedrības paziņojumā medijiem.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa secinājuši: "Kaut arī Latvija gadā zaudē tūkstošiem dzīvību, kuras varētu glābt, ja valsts veselības aprūpe būtu pienācīgi finansēta un tajā strādājošie būtu pietiekamā skaitā, valdība to neizprotamā veidā spītīgi ignorē. Gribot negribot jāsecina, ka valdība grib veidot Latviju par labi apsargātu kapsētu. Taču arodbiedrība tādai nākotnei nepiekrīt. Mēs cīnīsimies par Latvijas iedzīvotāju tiesībām uz dzīvību! Par tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi!"
Pēc LVSADA padomes sēdes notika valdes sēde, kas precizēja turpmākos ar streiku saistītos pasākumus. Sēdes laikā vienotu atbalstu LVSADA streika prasībām pauda uzaicinātie vadības pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Māsu asociācijas un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības.
Keris intervijā Latvijas Radio uzsvēra: "Pret veselības nozares darbiniekiem gan valdība, gan Saeima šobrīd izturas kā pret kāju pamesliem; tā nedrīkst."
Uz jautājumu, vai sekos lielāks streiks, Keris atbildēja noraidoši.
"Daudzi kolēģi teikuši, ka pacienti lūdz viņus saudzēt. Viņi atbalsta, saprot mūsu prasības. Bet viņi negrib tāpēc ciest. Mums tas ir jārespektē.
Mēs nevaram aizvērt slimnīcas tā, kā, piemēram, var aizvērt skolas. Tās sekas būtu diemžēl momentā daudzu cilvēku nāves," sacīja Keris.
Streikam pieteikušies 316 medicīnas darbinieki, taču paredzēts vēl plašāks iesaistīto skaits.
VM, lai apspriestu ārstniecības personu sasāpējušos jautājumus, ceturtdien, 22. septembrī, aicina uz tikšanos nozares organizācijas.
Otrdien, 20. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja VM informatīvo ziņojumu par mediķu atalgojuma sistēmas pilnveidojumiem. Jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis paredz, ka mērķa algu katrai ārstniecības personu amatu grupai plānots sasniegt pakāpeniski piecu gadu laikā no nākamā gada. Atalgojuma pieaugums paredzēts katru gadu.
VM informēja: lai sasniegtu noteiktās mērķa algas katrai ārstniecības personu grupai, 2023.–2027. gadā nepieciešamais papildu finansējums pret 2022. gadu ir 335,267 miljoni eiro. Jautājumu par papildu finansējumu mediķu algām valdība skatītu budžeta izstrādes procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") paredz, ka šodien pieņemtais neapturēs arodbiedrību rīkot streiku.
KONTEKSTS:
LVSADA pērn 23. augustā VM iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam.
Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.
LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro. Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM ēkas 27. jūlijā.
