Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norādīja, ka Latvija ir saņēmusi ieteikumus no Eiropas Komisijas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO). Saskaņā ar PVO ieteikumiem, veselības aprūpē jau 2014.gadā bija jānovirza valsts finansējums 5% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Šogad mums ir 3% no iekšzemes kopprodukta, bet jau šogad ir steidzami jāpiešķir papildu vismaz 44 miljoni, kurus būtu jānovirza steidzamāko vajadzību risināšanai, proti, rindu samazināšanai, pacienta iemaksu mazināšanai un nozarē strādājošo darba samaksas paaugstināšanai," sacīja Keris.
Jau ziņots, ka valdība grasās nākamgad piešķirt veselības aprūpei papildu 35 miljonus eiro uz budžeta deficīta rēķina. Taču vispirms premjers vēlas redzēt esošās situācijas izvērtējumu un detalizētu reformu plānu.
Veselības ministrija (VM) plāno reformēt veselības aprūpes sistēmu, un šim plānam 1.jūlijā jāgūst valdības atbalsts. Plāns paredz ieviest jaunu pakalpojumu sniedzēju kartējumu jeb masterplāns, kas noteiks – kādus pakalpojumus visas valstī strādājošās ārstniecības iestādes sniedz. Tas ļaus saprast, cik līdzvērtīgu palīdzību saņem cilvēks Alūksnē, Bārtā vai Rīgā. Šīs kartes ietvaros tiks vērtētas arī pakalpojuma sniedzēju izmaksas.
VM arī pārskata pakalpojumu grozu, jo pagaidām tas sola vairāk, nekā reāli valsts var apmaksāt. Būs jauni tarifi, kas segs patiesās pakalpojuma izmaksas. Tas nozīmē arī lielākas algas mediķiem. Plānots apmaksāt arī vairāk topošo ārstu apmācību. Tiesa, visticamāk, pats pakalpojumu grozs tiks samazināts.
