Šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valde parakstīja Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam adresētu vēstuli ar aicinājumu izvērtēt Latvijas atbilstību 2015. gadā plānotajam Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts statusam. Arodbiedrības prezidents Valdis Keris skaidro, ka aicinājuma mērķis ir pievērst Eiropas Savienības uzmanību Latvijā ilgstoši un rupji pārkāptām iedzīvotāju pamattiesībām uz kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Viņš arī piebilda, ka šī vēstule nav vēršanās pret konkrētiem cilvēkiem, bet gan problēmas risināšana pēc būtības.
"Nav pieļaujama situācija, kurā topošā Eiropas Savienības prezidentvalsts gadiem ilgi nespēj sakārtot veselības aprūpes finansējumu atbilstoši labai starptautiskajai praksei." Šādu pārliecību šodien pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvji. To pamato arī fakts, ka pēc ES veselības aprūpes kvalitātes mērījumiem Latvija šobrīd ieņem zemo 31. vietu. Vidēji Eiropas valsts veselības aprūpei gadā tērē 7,5% no iekšzemes kopprodukta, taču Latvijā šogad tie ir tikai 3,5%. Gada sākumā apstiprinātais valdības rīcības plāns paredz, ka veselības aprūpes valsts finansējums divu gadu laikā jāpalielina līdz pat 4,5% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd šis rādītājs aizstāts ar 2,8%. Lētāki medicīnas pakalpojumi, īsākas pacientu rindas, mediķu algu paaugstinājums - tie ir tikai daži no mērķiem, kuru īstenošanu izslēdz pašreizējais budžeta sadalījums. Tā kā pēc vēršanās Saeimā ar lūgumu palielināt nākamā gada veselības nozares finansējumu saņemti pat rakstiski, tiesa, neīstenoti solījumi, arodbiedrības prezidents Valdis Keris kopā ar citu medicīnas organizāciju pārstāvjiem nolēmis par situāciju Latvijā atklātā vēstulē ziņot gan Eiropas Savienības Padomei, gan Eiropas Parlamentam.
Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis atzīst, ka valsts finansējums medicīniskajai aprūpei ir neadekvāti mazs. Pēc Apiņa domām, lēmums par šādu vēstuli bija tikai laika jautājums, un viņš uzskata, ka šis veselības nozares starptautiskais sauciens pēc palīdzības bez ievērības nepaliks.
Kaut arī šodien ar Veselības ministri Ingrīdu Circeni sazināties neizdevās, oktobrī, kad mediķu arodbiedrība vērsās Saeimā ar prasību palielināt veselības nozares budžetu nākamajam gadam, ministre Latvijas Radio atzina, ka budžets nav pietiekams, bet viņa ir gatava jau nākamā gada martā prasīt papildus naudu medicīnai.
Kā atzīst Keris, lai pievērstu valdības uzmanību nepietiekamā finansējuma problēmai, kopš 2008. gada ir rīkoti gan piketi, gan streiki, taču tie izrādījušies neefektīvi. Šī iemesla dēļ tiek meklētas jaunas protesta formas. Arodbiedrības prezidents cer uz Eiropas Savienības atbalstu, taču arī atklāj, ka neveiksmes gadījumā par turpmāko rīcību pagaidām ideju nav.
