Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga iesnieguma, kurā norādīts, ka pretēji Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētajam mediķu algu pieaugumam par 20% jau 2020. gadā valsts budžetā solītais algu kāpums pilnā apmērā neparādījās, kaut pati Saeima par to bija nobalsojusi, šo solījumu ierakstot likumā.
Savukārt Satversmes tiesa secināja, ka, tā kā šis solījums nebija nedz valsts budžeta likumā, ne budžeta ietvarā tuvākajiem trim gadiem, tas nebija Saeimai saistošs.
Arodbiedrība sašutuši par Satversmes tiesas secinājumu, ka Saeimas rīcība, 2020. gadā veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai piešķirot par aptuveni 44 miljoniem eiro mazāk, nekā paredzēts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, “atbilst tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principiem”, jo “iespējas īstenot šo mērķi tika līdzsvarotas ar citām prioritātēm un valsts ekonomiskajām iespējām”.
Paziņojumā medijiem LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauda neizpratni: “Tad jau sanāk, ka likumā noteiktu garantiju nepildīšana termiņā, kas pārsniedz vienu gadu, tagad jāuzskata par tiesisku un atbilstošu labai likumdošanas praksei. Arī universālu pamatojumu turpmāk nebūs tālu jāmeklē. Ja reiz tā, tad visas nozares var aizmirst par nepieciešamā finansējuma ticamu un drošu plānošanu ilgākā termiņā. Vai tiešām tāds bija sprieduma mērķis?”
Neapmierinātību ar Satversmes tiesas spriedumu mediķu algu lietā pauda arī tiesībsargs.
KONTEKSTS:
2018. gada decembrī ar Saeimas 90 deputātu balsīm likumā ierakstīts mediķu algu pieaugums par 20% trīs gadus pēc kārtas, taču 2020. gada budžetā paredzēta tikai daļa no vajadzīgās summas. 20% algas pieaugums panākts rezidentiem, bet veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa no šā gada sākuma palielināta par 10%.
2019. gadā bija plaši mediķu protesti pēc tam, kad 2020. gada valsts budžetā netika paredzēti 120 miljoni eiro, lai strādājošo algas nozarē celtu par vidēji 20%.
