Sarunā ar Latvijas Radio arodbiedrības līderis Keris pauda, ka šādu priekšlikumu atbalstīja 21 no 28 padomes locekļiem.
Galvenais cēlonis neuzticībai Kučinska darbam ir valdības atteikums būtiski nepalielināt finansējumu veselības aprūpei. "Premjerministrs atšķirībā no veselības ministra [Gunta Belēviča (ZZS)] nav ievērojis labu politisku praksi un nav iekļāvis rīcības plānā nozares pārstāvju priekšlikumu būtiski palielināt finansējumu nozarei (..) Ja viņš rīkojas atbilstoši kaut kādiem saviem voluntāriem uzskatiem, tad viņš nerīkojas atbilstoši labai politiskajai praksei," Latvijas Radio sacīja Keris.
Mediķu līderis apgalvoja, ka arī Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija ir ieteikušas ievērojami palielināt finansējumu veselības aizsardzības nozarei.
Iepriekš arodbiedrība arī pauda, ka priekšlikumu neiekļaušana ietekmē nacionālo drošību - draudi cilvēku veselībai, sliktā demogrāfiskā situācija ir kļuvusi par draudiem Latvijas valsts tālākajai pastāvēšanai.
Kučinskis iepriekš sacīja, ka mediķi ar demisijas pieprasījumu viņu nevar nobaidīt.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta 26.aprīlī apstiprinātais rīcības plāns izraisījis neviennozīmīgu reakciju – sociālie partneri, atzīmējot, ka plānam pietrūkst mērķtiecības, tomēr ir atzinuši to par pieņemamu, kamēr mediķu organizācijas jau ir paudušas kritisku nostāju un vēlas premjera demisiju.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, paužot savu sašutumu par faktu, ka apstiprinātajā valdības rīcības plānā nav paredzēts konkrēts finansējuma pieaugums no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpes budžetam, jau ir paziņojusi, ka sasauks ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par neuzticības izteikšanu premjerministram.
