Pagarinātais normālais darba laiks Ārstniecības likumā tika ieviests krīzes laikā 2009.gadā, lai mediķiem par virsstundām varētu maksāt standarta likmi, nevis dubulto. Saeima beidzot netaisnīgo praksi lēmusi pārtraukt, tomēr tas notiks pakāpeniski. No 1 jūlija tiks samazināts pieļaujamais pagarinātais normālais darba laiks no 60 līdz 55 stundām nedēļā. Pēc tam plānots to samazināt vēl par piecām stundām katru gadu, līdz 2020.gadā mediķiem par virsstundām beidzot maksās dubultā.
Paredzēts arī lēnām celt samaksu par pagarināto normālo darba laiku – vispirms par 10% šogad, tad par 20% nākamgad un par 35% 2019.gadā.
Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāts Romualds Ražuks (“Vienotība”) stāsta, ka straujāk atteikties no pagarinātā normālā darba laika liedz naudas trūkums: “Nauda, kas tika atrasta, ir divi miljoni eiro no līdzekļiem, kas ir paredzēti ārkārtas gadījumiem, īpašiem gadījumiem. Tie ir šī gada budžetā. Mēs Sociālo un darba lietu komisijas vārdā vērsāmies Ministru kabinetā, un Ministru kabinets lēma – jā, šie divi miljoni šogad mediķiem būs, lai sāktu šo trepi - pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika.”
Saeimā debates izraisīja “Saskaņas” deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas paredzēja samaksas pakāpenisko pieaugumu ierakstīt likumā. Viņaprāt, ja tas netiks izdarīts, nav pamata ticēt valdībai, ka mediķu atalgojums par virsstundām nākamajos gados tiešām pieaugs. Zariņa priekšlikumu Saeima noraidīja. Koalīcijas deputāti uzsvēra, ka šāda grafika ierakstīšana likumā būtu pretrunā ar citiem likumiem.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris stāsta, ka, no vienas puses, atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika ir uzvara. Taču, no otras puses, nav pārliecības, ka tieši nākamajos divos gados samaksa palielināsies, jo likumā tas nav nostiprināts.
Keri nepārliecina politiķu solījumi naudu pagarinātā normālā darba laika apmaksai garantēt rudenī līdz ar budžeta pieņemšanu: “Mums solīja, ka, tiklīdz krīze būs beigusies, tā būs būtisks darba samaksas pieaugums nozarē, un tas atrisinās darba roku trūkuma problēmu, kas ir šī pagarinātā normālā darba laika pamatā. Šie politiķu solījumi nav izpildīti joprojām, un es varu teikt skaidri un gaiši – mēs esam noguruši no solījumiem, mums ir vajadzīgi pierādījumi.”
Mediķu arodbiedrības padome 16.maijā aicināja veselības aprūpes darbiniekus akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku jūlijā. Tā kā Saeima lēmusi no pagarinātā normālā darba laika atteikties, lēmumu par protesta akcijas uzturēšanu vai atcelšanu arodbiedrība pieņems 20.jūnijā.
