Uz sanāksmi par ārstniecības personu atalgojuma jautājumiem bija aicināti pārstāvji no LVSADA, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības un Veselības aprūpes darba devēju organizācijas.
LVSADA uz ceturtdienas tikšanos neieradās, tādēļ ministrija atkārtoti arodbiedrību aicinājusi uz sarunām 23. septembrī pulksten 12.00.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka nav saņēmis uzaicinājumu turpināt streika sarunas vai aicinājumu vienoties par kompromisu.
Aicinājums bijis tikai par sarunu, kas būtu laika tērēšana, Keris ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja, ka finansējums algu palielināšanai līdz šim tā arī nav piedāvāts un jaunais atalgojuma modelis atsevišķām medicīnas personām nozīmē pat algas samazinājumu.
Keris sacīja: "Ja līdz šim māsu palīgu vidējā darba samaksa tika plānota pret ārsta vidējo atalgojumu ar koeficientu 0,4 jeb 40%, to ir paredzēts modelī pasliktināt līdz 0,29% un tas ir nesaprotami un demotivējoši, un pazemojuši gan pret māsu palīgiem, gan pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta šoferiem, kuri ir tajā pašā kvalifikācijas kategorijā."
VM norādīja, ka, pārrunājot pieteikto ārstniecības personu brīdinājuma streiku, nozares organizācijas uzsvēra, ka mediķu viedokļi par dalību tajā dalās. Vienlaikus organizācijas atzina, ka ikviens nozarē nodarbinātais vēlētos skaidrību par atalgojuma pieaugumu ilgtermiņā.
Jaunā atalgojuma modeļa un tam nepieciešamā finansējuma līdz 2027. gadam – 335 miljonu eiro – konceptuāla apstiprināšana ir vērtējama pozitīvi. Tomēr nozares profesionāļi sagaida, ka 2023. gada un turpmāko gadu valsts budžetu pieņemšanas laikā vajadzīgais finansējums veselības nozarei tiks piešķirts.
Pret jauno atalgojuma modeli būtisku iebildumu nav Latvijas Lielo slimnīcu asociācijai un Latvijas Jauno ārstu asociācijai. Modelis paredz nākamo piecu gadu laikā pakāpeniski palielināt algas. Tomēr konkrētais algu grafiks ar konkrētām summām īsi pirms tā apstiprināšanas tika izņemts.
Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja: "Tā lielā neskaidrība ir, cik šie solītie jeb iestrādātie palielinājumi, cik tie būs ilgtermiņā paredzami un plānojami. Šobrīd izskatās, ka katru gadu būs nozarei jācīnās par to, lai panāktu kaut kādu mediķu atalgojuma palielināšanu."
Tikmēr Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs Artūrs Šilovs atzīmēja: "Tik un tā nāksies katru gadu iet ielās, un es domāju, ka tā ir tā ziņa un signāls kolēģiem, ka diemžēl esam turpat un katru gadu nāksies iet un cīnīties."
Tas nozīmē – kaut arī algu palielināšana atalgojumu modelī ir aprakstīta, finansējums katru gadu būs jāpiešķir no jauna.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") skaidroja: "Šajā modelī ir aprakstīts, cik daudz naudas mediķu algām vajadzēs, bet dot apsolījumus 5 gadus uz priekšu ar konkrētām summām Finanšu ministrija un premjers nebija gatavi."
LVSADA gan uzsvēra, ka streiks nav pieteikts tikai jaunā atalgojuma modeļa dēļ. Tā mērķis ir panākt, lai pērn noteiktā vidējā garantētā darba samaksa tiktu palielināta par 10% mediķiem visās kvalifikācijas grupās. Pēc arodbiedrības aprēķiniem, tas no budžeta prasītu 30 miljonus eiro.
Keris pauda: "Pedagogiem atrada 60 miljonus, mums par to ir prieks. (..) Bet attiecībā uz mediķiem mēs redzam, ka valdība vienkārši melo par to, ka prasību nevar izpildīt naudas trūkuma dēļ."
Ministrijā atbildēja, ka finansējums nākamajam gadam jāpiešķir jaunajai valdībai pēc vēlēšanām.
Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izvērtēt jaunā atalgojuma modeļa pilotprojekta rezultātus. Līdz šā gada beigām plānots izstrādāt normatīvo regulējumu, iestrādājot pilna darba laika ekvivalenta saturu un tā veidošanas pamatprincipus, nosakot vidējo mērķa algu katrai ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijai un darba samaksas mainīgo daļu.
Latvijas Lielo slimnīcu asociācijā un Latvijas Jauno ārstu asociācijā norādīja, ka plašāki protesti varētu būt gaidāmi pēc vēlēšanām.
Pēc pašreizējām aplēsēm, brīdinājuma streikā nākamnedēļ varētu piedalīties ap 300 mediķu.
KONTEKSTS:
LVSADA nolēma brīdinājuma streiku rīkot 27. un 28. septembrī. Vienlaikus ar streiku plāno protestēt pie Ministru kabineta 27. septembrī.
LVSADA pērn 23. augustā VM iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam.
Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.
LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro. Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM ēkas 27. jūlijā.
