Šādas ieceres lietderību apšaubīja arī pats LVSADA vadītājs Valdis Keris. Viņš norādīja, ka, atsaucoties uz arodorganizācijās dzirdētajiem viedokļiem, streikam nebūtu plaša atbalsta arodbiedrības biedru vidū. "Tas ir abpusēji griezīgs akmens - psiholoģiskā un finansiālā ziņā," pauda Keris, runājot par streika radītajām neērtībām arī pacientiem.
Tomēr par šo ieceri iestājās Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Sarmīte Plūme.
"Varbūt tiešām ir jāsāk darīt kaut kas radikālāks," sacīja Plūme, uzsverot, ka ir pienācis laiks streikot.
Sēdē balsojums par šo ieceri nenotika, bet tika lemts rīkot informatīvo kampaņu, lai mudinātu iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties parakstu vākšanā par 13.Saeimas sasaukuma atlaišanu. Šis priekšlikums guva vienbalsīgu atbalstu.
Tika arī apsvērta iespēja vērsties Satversmes tiesā. Keris norādīja, ka šādai rīcībai ir nepieciešams 20 deputātu atbalsts, tiesībsarga atbalsts vai individuāla vēršanās Satversmes tiesā, ja persona spēj pierādīt, ka tiek pārkāptas viņa konstitucionālās tiesības.
"Situācija joprojām ir nopietna un grūta," runājot par iespējamo vēršanos Satversmes tiesā, minēja Keris.
Sēdē tika runāts arī par tiesībsarga Jura Jansona nostāju mediķu atalgojuma jautājumā. Tāpat arī tika pausta nožēla par to, ka Valsts prezidents Egils Levits izsludināja budžetu, no kā valsts pirmo amatpersonu centās atturēt LVSADA. Sēdes laikā izskanēja viedoklis, ka Levits nav rīkojies juridiski pareizi.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājas vietnieks Andis Feldmanis atzīmēja, ka pēc tiesībsarga paustā, lēmums par budžeta likumu bijis antikonstitucionāls. Feldmains apsvēršot iespēju vērsties Satversmes tiesā.
Feldmanis LSM.lv norādīja, ka atbalsta dažādas aktivitātes, bet tikai ar noteikumu, ka tās nekādā veidā nekaitē pacientam, un doma par ilgtermiņa streiku liekas nepareiza, jo NMPD nedrīkst streikot, savukārt, ilgtermiņā streikojot pārējiem mediķiem, NMPD būs ļoti liela papildus slodze, kas savukārt var radīt kaitējumu pacientiem.
Savukārt Keris pauda, ka tiesībsargs neesot nostājies arodbiedrību pusē. "Runa ir par to, kas Veselības aprūpes finansēšanas likumā bija ierakstīts, nevis par to, ka tas netika ievērots," viņš sacīja.
Keris akcentēja, ka svarīgi ir ne tikai iestāties pret nepietiekamo nākamajā gadā mediķu atalgojumam atvēlēto finansējumu, bet arī izcelt turpmākajiem gadiem atvēlētos līdzekļus šim mērķim.
