Dienas notikumu apskats

Gobzems: Partija neatbalstīs Rinkēviča un Pabrika premjera kandidātus

Dienas notikumu apskats

Aptuveni 150 valstis Marakešā atbalsta ANO Migrācijas paktu

Mediķu algas no 1. janvāra kāps, apgalvo Veselības ministrija; nauda gan vēl jāmeklē

Mediķu algu kāpumam visu finansējumu vēl nav izdevies atrast

No 2019. gada 1. janvāra solītais 20% algas kāpums veselības aprūpes darbiniekus gaida par spīti nepieņemtajam valsts budžetam, apgalvo Veselības ministrija (VM). Tomēr naudas avoti atrasti ne visai vajadzīgajai summai.

Iecerēts, ka no 1. janvāra slimnīcu ārstu algas kāps par vidēji 309 eiro, bet māsas un ārstu palīgi saņems par 186 eiro vairāk. Savukārt poliklīniku ārstiem tiks par 225 eiro vairāk, bet māsām un palīgiem algas augs par 135 eiro.

Pašlaik poliklīniku ārsti pirms nodokļu nomaksas saņem vidēji 1125 eiro, bet no nākamā gada tie būšot jau 1350 eiro. Savukārt poliklīniku māsām un ārstu palīgiem algas no 675 eiro «uz papīra» kāpšot līdz 810 eiro. Slimnīcu mediķi saņems vēl vairāk, solīja (Zaļo un Zemnieku savienība) veselības ministre Anda Čakša.

Slimnīcās algas kāpšot no  1547 eiro līdz 1856 eiro ārstiem un no 928 eiro līdz 1114 eiro medmāsām.

Saskaņā ar VM sniegto informāciju atalgojumu palielinājumam par 20% saskaņā ar nozares reformas plānu nepieciešami papildus 87 miljoni eiro. Ministre Anda Čakša gan īsti neatklāj, cik liels nepieciešamā finansējuma apjoms ir atrasts un cik vēl jāatrod.

Veselības ministre Anda ČakšaEdgars Kupčs

    Lai gan veselības aprūpes budžets nākamgad būs par 40 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, tas nav ieplānots atalgojumam.

    Skaidrojot plānotos finansēšanas avotus, aizejošās valdības ministre norādīja, ka gaidāmas jaunas prognozes par ekonomikas izaugsmi. Savukārt vidējā termiņa budžetā paredzēts finansējums gan mediķu virsstundu pilnai apmaksai, gan daļēji algu kāpumam. Tāpat citu ministriju budžetu pārskatīšana un cīņa ar ēnu ekonomiku varētu būt vēl divi avoti. “Iespējams, vēl kāds avots,”  piebilda Čakša.

    Veselības ministre Anda ČakšaEdgars Kupčs

      Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norādīja, ka finansējumu radīs, “vai nu samazinot kādus izdevumus, vai nu palielinot ieņēmumus, un patlaban mēs redzam, ka šie potenciālie avoti varētu būt vai nu no ekonomikas pieauguma, un vēl mēs neesam beiguši cīņu ar ēnu ekonomiku, tur veidojas ieņēmumi, ko ar politisku lēmumu var novirzīt veselības aprūpei”.

      Atbalstu papildu naudas piešķīrumiem meklēs nākamās nedēļas valdības sēdē. “Īpašie apstākļi tāpēc, ka fragmentētais Saeimas sastāvs neļauj tik ātri izveidot valdību, kā bija plānots. Līdz ar to mēs esam bez oficiālā budžeta. Bet šobrīd virzība uz to, ka tiks izmantota ne tikai 1/12 [no gada budžeta apjoma], bet arī mediķiem virsstundu finansējums ir iekšā un arī pēc īpašā lēmuma novirzīti 8,3 miljoni eiro neatliekamajai medicīnas palīdzībai. Bet svarīgākais, lai valdība pieņem šo lēmumu, un man būs jālūdz atbalstīt situāciju, ka mediķiem nepieciešams 20% pieaugums, lai tas varētu stāties spēkā no 1. janvāra,” sacīja Čakša.

      Veselības ministrijas preses konferencē klausītāju vidū bija arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķis un arodorganizācijas pārstāvis Rafaels Ciekurs, kurš norādīja, ka tas būtu cilvēka cienīgs atalgojums, bet pagaidām viņš šos ciparus vērojot, jo “mēs esam visu laiku badināti”. 

      Ārsta palīgs Ciekurs stāstīja, ka ministrijas solītie 1114 eiro būtu teju vai dubultota alga, salīdzinot ar pašreizējo.

      Tādēļ arodorganizācija tuvākajā laikā plānojot ierēdņiem prasīt skaidrojumu par solītajām algām un Nacionālā veselības dienesta ziņām par mediķu vidējo darba samaksu.

      “Es, protams, ticu Ziemassvētku brīnumam, bet ne tādā līmenī,” sacīja Ciekurs.  “Ja mana alga dienestā par slodzi ir 738 eiro, un tagad man ar 1. janvāri ir paziņots, ka man būs 1114, es tam neticu.”

      “Es nezinu, kam ir jānotiek tādam, lai mēs šādu atalgojumu saņemtu, nu neticu es tam,” atzina Ciekurs.

      Viņš atgādināja, ka arī pašreiz ministrijas nosauktās vidējās algas nozarē ir tikai gadījumā, ja mediķi strādā 240 stundas, nevis normālas 160 stundas nedēļā, kā tas ir citās nozarēs.

      Ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka minētās algas ir vidējās valstī.

      “Protams, vienmēr var strādāt intensīvāk, piestrādāt klāt, darīt kaut ko vēl vairāk, tā ir taisnība, tas ir vidējais [atalgojums] valstī, mēs zinām ka ir ārstniecības iestādes, kur ir mazāks par vidējo, bet ir, kur maksā vairāk,” sacīja ministrijas pārstāve.

      “Šī ir likme, ko valsts ierēķina tarifā, par kuru vienojās ar arodbiedrību, ka tā ir likme, kas ir samērīga,” pauda Mūrmane-Umbraško.

      Mediķu arodbiedrība, noklausoties ministrijas plānos, ar secinājumiem nesteidzas. Par rīcību arodbiedrības biedri lemšot nākamnedēļ.

      “Pirmais jautājums – vai valdība šos grozījumus apstiprinās, otrais jautājums - vai Saeima apstiprinās nepieciešamos grozījumus Veselības finansēšanas likumā, kas paredz konkrētu darba samaksas pieaugumu tuvākajos 3 gados. Šie jautājumi joprojām nav atrisināti,” sacīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

      Neoficiāli gan izskan informācija, ka uzdevums atrast trūkstošos miljonus mediķu algu palielināšanai var tikt atstāts jaunajai valdībai.

      KONTEKSTS:

      Politiķi jau iepriekš solījuši 2019. gadā celt mediķu algas par 20%, taču finansējums tam vēl netika paredzēts. Šo jautājumu pagaidām nav iespējams atrisināt 2019. gada budžetā, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām nav izdevies izveidot jaunu valdību, kurai būtu jāizstrādā nākamā gada budžets. Situācija daļēji risināta ar grozījumiem elastīgākam "pagaidu budžetam", taču daļa finansējuma politiķiem aizvien jāmeklē.

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti