Mediķu algas pieaugs dažādi

Jau drīz mediķi visā Latvijā ieraudzīs, kāds būs katra individuālais ieguvums no ievērojamā veselības budžeta palielinājuma. Tiesa, algas pieaugums atkarībā no kvalifikācijas kategorijas būs ļoti atšķirīgs – minimālās mēnešalgas likmes palielinājums svārstās no 5% līdz gandrīz 70%.

Veselības nozares budžets šim gadam palielinājies par 194 miljoniem eiro un ir lielākais vēsturē. 85 miljoni eiro jeb gandrīz puse no rekordlielā veselības nozares palielinājuma novirzīti ārstu, medmāsu un ārstu palīgu atalgojuma celšanai.

"Ir pirmais gads, kad NVD ir līgumā šos līdzekļus iezīmējis, un par tiem līdzekļiem mēs prasīsim no ārstniecības iestādēm atskaiti, lai redzētu, vai tiešām šie līdzekļi ir novirzīti darba samaksas palielinājumam," saka Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča.

Minimālā mēnešalgas likme gan atkarībā no kvalifikācijas kategorijas augs ļoti atšķirīgi. Mazākais pieaugums mērāms vien 5%, bet lielākais – teju 70% no līdzšinējās likmes.

NVD direktore Inga MilaševičaAnnija Petrova
"Aprēķinot darba samaksu, izmantota vidējā darba samaksa nozarē. Ārstam ir izmantota darba samaksa 1125 eiro. Ja salīdzina ar iepriekšējo, 2017. gadu, tas bija 859 eiro. Atbalsta personālam 675 eiro. Iepriekš tas bija 537 eiro. Un aprūpes personālam šogad ir 450 eiro, iepriekš tas bija 400 eiro. Šis gads ir pirmais, kad stacionārā sektorā jeb diennakts sektorā strādājošām ārstniecības personām papildus ieplānotas piemaksas par diennakts darbu. Tas nozīmē, ka darba samaksa, aprēķinot tarifu stacionārā, ir izmantota ārstam 1547 eiro, atbalsta personālam 929 eiro un aprūpes personālam 622 eiro. Piemaksu daļa par dežūrstundām, par brīvdienām, par svētku dienām ir nedaudz vairāk nekā 30%," skaidro Milaševiča.

 

Arī Veselības ministrijā (VM) skaidro – alga veido tikai 60% kopējā atalgojuma, pārējo veido dažādas piemaksas. Turklāt valsts definējusi tikai minimālo likmi, bet slimnīcas vadībai, ja rocība atļauj, ir tiesības maksāt vairāk.  

"Tas, cik daudz var samaksāt virs šīs zemākās – gan fiksētās algas veidā, gan piemaksu veidā, jeb ko mēs saucam par mainīgo daļu, tas ir slimnīcas vadības jautājums," norāda VM valsts sekretārs Aivars Lapiņš.

Viņš piebilst, ka VM mediķu algām paredzētās papildu naudas saprātīgā izmantošanā paļaujas uz slimnīcu vadību. Tieši slimnīcu vadība labāk par ministriju redzot, kuriem darbiniekiem vajadzīgs lielāks atalgojums. Tāpēc slimnīcu valdēm ir pienākums sadalīt finansējumu.

Piemēram, jaunais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadītājs ārstiem un māsām sola par 4% lielāku atalgojumu nekā valsts noteiktais, bet ārstu palīgiem – par 6%.

"Lai nodrošinātu šo minimumu virs Ministru kabineta noteiktajiem skaitļiem... Man precīzi cipari nebūs, bet ir aptuveni divi līdz trīs miljoni. Šis papildu pieaugums tiks segts no uzņēmuma līdzekļiem, jo šobrīd mēs saskatām izmaksu optimizācijas iespējas, ko mēs varam veikt," saka  RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.

VM gan atzīst – šāda sistēma nozīmē, ka atalgojums par vienu un to pašu pozīciju ārstiem dažādās slimnīcās var atšķirties.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt