Veselības nozares budžets šim gadam palielinājies par 194 miljoniem eiro un ir lielākais vēsturē. 85 miljoni eiro jeb gandrīz puse no rekordlielā veselības nozares palielinājuma novirzīti ārstu, medmāsu un ārstu palīgu atalgojuma celšanai.
"Ir pirmais gads, kad NVD ir līgumā šos līdzekļus iezīmējis, un par tiem līdzekļiem mēs prasīsim no ārstniecības iestādēm atskaiti, lai redzētu, vai tiešām šie līdzekļi ir novirzīti darba samaksas palielinājumam," saka Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča.
Minimālā mēnešalgas likme gan atkarībā no kvalifikācijas kategorijas augs ļoti atšķirīgi. Mazākais pieaugums mērāms vien 5%, bet lielākais – teju 70% no līdzšinējās likmes.
Arī Veselības ministrijā (VM) skaidro – alga veido tikai 60% kopējā atalgojuma, pārējo veido dažādas piemaksas. Turklāt valsts definējusi tikai minimālo likmi, bet slimnīcas vadībai, ja rocība atļauj, ir tiesības maksāt vairāk.
"Tas, cik daudz var samaksāt virs šīs zemākās – gan fiksētās algas veidā, gan piemaksu veidā, jeb ko mēs saucam par mainīgo daļu, tas ir slimnīcas vadības jautājums," norāda VM valsts sekretārs Aivars Lapiņš.
Viņš piebilst, ka VM mediķu algām paredzētās papildu naudas saprātīgā izmantošanā paļaujas uz slimnīcu vadību. Tieši slimnīcu vadība labāk par ministriju redzot, kuriem darbiniekiem vajadzīgs lielāks atalgojums. Tāpēc slimnīcu valdēm ir pienākums sadalīt finansējumu.
Piemēram, jaunais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadītājs ārstiem un māsām sola par 4% lielāku atalgojumu nekā valsts noteiktais, bet ārstu palīgiem – par 6%.
"Lai nodrošinātu šo minimumu virs Ministru kabineta noteiktajiem skaitļiem... Man precīzi cipari nebūs, bet ir aptuveni divi līdz trīs miljoni. Šis papildu pieaugums tiks segts no uzņēmuma līdzekļiem, jo šobrīd mēs saskatām izmaksu optimizācijas iespējas, ko mēs varam veikt," saka RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.
VM gan atzīst – šāda sistēma nozīmē, ka atalgojums par vienu un to pašu pozīciju ārstiem dažādās slimnīcās var atšķirties.
