Putniņš piekrita premjera paustajam apzīmējumam “kara medicīna”, raksturojot situāciju veselības aprūpē: “Mēs neesam no tā tālu. Ja mēs pakāpeniski visas šīs dienas palielinām stacionēto gultu lietu, tas ir ļoti nopietns signāls. Mēs arī neredzam pagaidām šim galu.”
Situācijas nopietnībai piekrita Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule. Turklāt viņa lēsa, ka slimnīcās Covid-19 pacientu skaits varētu sasniegt un pat pārsniegt tūkstoti, ko iepriekš raksturoja kā kritisku robežu.
“Mēs visu šo palīdzību jau sniedzam uz noteiktu pacientu rēķina. Jāsaprot, ka nav izvērstas jaunas gultas, atrasts personāls, radītas jaunas iespējas.
Tas viss jau pašlaik notiek uz iekšējo resursu rēķina un faktiski uz citu pacientu rēķina,” atzina Cipule.
Raksturojot situāciju, viņa pauda, ka jau tagad katru dienu tiek balansēts uz naža asmens. “Mums ir jāpieņem virkne operatīvu lēmumu, lai turpinātu nodrošināt visu to palīdzību, ko sabiedrība no mums sagaida,” skaidroja NMPD vadītāja. Turklāt ilgstoša krīze var atsaukties arī uz pakalpojumu kvalitāti.
NMPD aizvien biežāk nākas izšķirties par to, vai pacienti ir jāved uz slimnīcām. Hospitalizēti tiek 46–48% pacientu, pie kuriem dodas dienesta mediķi.
Cipule arī atklāja, ka NMPD darbinieku attieksme pret vakcināciju atšķiras tāpat kā visā sabiedrībā. Pašlaik aptuveni puse mediķu gatavi vakcinēties un puse ir atturīgāki. Vairāk vakcinēties gatavi vecāka gadagājuma mediķi, bet mazāk jaunieši, kuri neieskaita sevi riska grupā.
Abi medicīnas iestāžu vadītāji arī komentēja daļas sabiedrības noraidošo attieksmi pret epidemioloģisko drošību.
Putniņš pauda sašutumu par to: “Tas ir tiešām reāli bīstami. Cilvēks, kurš ir inficēts, – mēs viņu varam uzskatīt par bioloģisko ieroci. Viņš iet tālāk un izplata šo infekciju tālāk, ja viņam nav aizsargmaskas. (..) Ja cilvēki ir bezatbildīgi, man nav cita, ko teikt, kā – analfabētisms.”
Savukārt Cipule to raksturoja kā ugunsgrēku: “Mediķi strādā kā ugunsdzēsēji. Un cilvēki, kas neievēro ierobežojumus, aicina tos neievērot un pulcējas, faktiski aizdedzina jaunas un jaunas ēkas.
Tas ir process, kur sabiedrība nonāk simbiozē ar mediķiem. Es ļoti aicinu cilvēkus būt atbildīgiem!”
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
