Desmit miljoni eiro, kas nākamā gada budžetā piešķirti tieši algu palielinājumam, tiks sadalīti atbilstoši profesiju kategorijām, un vairāk saņems arī ārstniecības iestāžu tehniskais personāls. Kamēr Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (VSADA) norāda, ka panākts ir kompromiss un sarunas turpināsies nākamgad, ģimenes ārsti algu pielikumu sauc par simbolisku.
Veselības ministrijā (VM) izveidotajā darba grupā pirmdien panākta galīgā vienošanās ar VSADA un Latvijas Slimnīcu biedrību par papildu 10 miljonu eiro sadali mediķu algām nākamgad. Vienošanās paredz, ka vidēji nozarē algas augs par 7%, bet kopumā ieguvēji būšot visi, stāsta VSADA vadītājs Valdis Keris.
"Tie, kas strādā reālajā frontes līnijā, māsas, ārsti, ārstu palīgi, viņu darba maksas paaugstinājums būs no 7-10%. Viņi saņems visvairāk. Tie, kas ir labāk atalgoti, tie saņems nedaudz mazāk; zemāk kvalificētais personāls, kurš, pateicoties minimālās darba algas pieaugumam, aizvadītajos gados saņēmis apmēram 30% darba algas pieaugumu, viņi saņems nedaudz mazāk, bet saņems visi," norāda Keris.
Lai gan mediķi sākotnēji solījuši protestēt, ja nesaņems algu pielikumu 10% apmērā, Keris panākto vienošanos par algu paaugstināšanu vidēji 7% apmērā vērtē kā labāku par nulli un saka, ka cīņa nākamgad vēl turpināsies.
Pirmdienas sarunās piedalījies arī Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs, kurš uzsver - algas medmāsām vajadzēja palielināt jau sen. Tagad, kad tas izdarīts, tieši šī grupa būšot lielākie ieguvēji.
"Es domāju, ka ieguvēji būs tieši medmāsas un māsu palīgi, un arī palīgpersonāls, jo ārsti var piepelnīties slimnīcās, paralēli sniedzot ambulatoros pakalpojumus, bet medmāsām ir grūti to darīt. Viņām ir tikai stundu darbs, stundu likmes, un es domāju, ka tieši viņas būs lielākie ieguvēji," teica Širovs.
Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka svarīgi bijis palielināt arī tehniskā personāla algas, jo šie cilvēki rūpējas par elektrību, IT pakalpojumiem un visu pārējo, lai slimnīcas varētu uzņemt pacientus.
Ārstniecības iestādes pārdalīto naudu saņems atbilstoši nodarbināto darbinieku skaitam un to profesiju kategorijām. Pirmo algas pieaugumu ārsti sajutīšot februārī, kad saņems algu par janvāri.
"Nacionālais veselības dienests ir sarēķinājis visas slodzes. Šie 10 miljoni aizies tikai algām, nevis caur tarifu, bet uz atsevišķa pielikuma pie līguma katrai ārstniecības iestādei būs zināma precīza naudas summa, kas viņiem jānovirza," skaidroja veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība).
Tāpat Nacionālais veselības dienests aprēķinājis, ka darbinieki saņems par 15-38 eiro vairāk.
Šādu samaksas pieaugumu par simbolisku sauc ģimenes ārsti, kas uzskata - tuvāko gadu laikā jāpanāk algas palielinājums tiktāl, līdz tas sasniegs pirmskrīzes līmeni.
"Arī tas neatrisina problēmu. Mēs stāvējām tur, pie Saeimas, par vismaz 10%. Tas ir pirmais solis, kas ir jāpieliek. Tad ir jāsāk domāt par plānu, kādā veidā sasniedz vismaz 35%, lai iegūtu 2008.gada finansējuma līmeni," atzina Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Viņa atklāj, ka ārsti esot neizpratnē par to, ka policistu, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas komisiju vadītāju un citu darbinieku algas nākamgad būtiski pieaugs. Tikmēr ārsti joprojām būs spiesti meklēt veidus, kā piepelnīties. Vairāk pacientus pie sevis reģistrē arī ģimenes ārsti - tas nes peļņu un vienlaikus kaitē pakalpojuma kvalitātei. Tāpēc sarunas ar VM par algu palielināšanu turpināšoties arī nākamgad.
