Katrā izsaukumā jauns kombinezons, respirators un citi individuālās aizsardzības līdzekļi. Tas ir ļoti liels apjoms, un visā pasaulē runā par to, vai kādā brīdī nenonāksim situācijā, kad individuālo aizsardzības līdzekļu gluži vienkārši vairs nebūs pietiekami. Jau tagad sociālajos tīklos klīst stāsti par ārstiem, kuri reģionos sejas maskas sev šuj paši, tāpat par aizsargtērpiem, kuri ne vien ir par lielu, bet atsevišķos gadījumos arī par mazu un tiek saplēsti.
Covid-19 izplatības ierobežošana
LSM.lv apkopojis noderīgus ieteikumus, lai izvairītos no Covid-19 izplatības, kā arī par to, ko darīt atbraucējiem no ārzemēm. Apkopoti telefona numuri, uz kuriem zvanīt ar jautājumiem par Covid-19, analīzes nodošanas vietas, skaidrojums, kam veic valsts apmaksātās analīzes.
Bezmaksas informatīvais diennakts tālrunis 8345.
Vienotā mājaslapa saistībā ar Covid-19 - covid19.gov.lv.
NMPD vadītāja Liene Cipule trešdien intervijā Latvijas Radio piekrita daļai šo pārmetumu:
"Tas, ka ne visiem der, es varētu piekrist, jo mēs pērkam universālo izmēru. Un mēs pērkam tā, lai derētu arī mūsu lielākajiem darbiniekiem. Tātad varbūt mazāka auguma darbinieki, meitenes it sevišķi jūtas – kāpēc man nav tērpa, ka man tas tā ļoti labi pieguļ? Bet nevienam darbiniekam nav jāšuj maskas dienestā. Viss tiek nodrošināts. Protams, tie tērpi nav uz katru brigādi. Mums ir izveidota loģistika, jo saģērbšanās nav iespējama mašīnā. Uz šo brīdi brigāžu atbalsta centros ir izvietoti pieejamie tērpi. Kad pienāk izsaukums, brigāde dodas no brigāžu atbalsta centra, nevis no tuvākā punkta uz šo izsaukumu.
Bet dienestam aizsargtērpu pašlaik pietiek.
Mēs nodrošinām paši sev, visām brigādēm, brīvprātīgajiem un arī, kad atbalsta mūs policija, mēs arī policijai dodam respiratorus darbam šajās teltīs, tā kā šobrīd dienests nevar sūdzēties par aizsargtērpu pieejamību."
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska gan norādījusi, ka ģimenes ārsti reģionos nejūtas gana nodrošināti.
“Valsts iepirkums solās būt vai nu nākošnedēļ vai arī aprīlī. Un līdz ar to katrā ģimenes ārsta praksē un arī aptiekā ir tikai tie līdzekļi, kas ir iegādāti iepriekš un vairāk jaunus iegādāties nav iespējams.
Visā valstī ir nepieciešami higiēnas un [individuālie] aizsardzības līdzekļi. Tas būtu viens no pirmajiem jautājumiem, kas būtu jārisina valsts līmenī,” pauda Kozlovska.
Tikmēr iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") norādīja, ka iekšlietu nozarē šobrīd aktuālākais ir Valsts robežsardzes nodrošināšana.
"Mēs šobrīd skatāmies, mums pietrūkst dezinfekcijas līdzekļu.
Nodrošinājuma valsts aģentūra piegādā papildu dezinfekcijas līdzekļus. Mēs redzam, ka mums pietrūkst spectērpu, masku. Ir pasūtīti papildus šie materiāli. Visā pasaulē, īpaši Eiropā, ir grūti piegādāt medicīnas preces, jo robežas ir slēgtas. Mēs saskaramies ar lielām problēmām," stāstīja Ģirģens.
To, ka uz valsts robežām strādājošajiem trūkst individuālo aizsarglīdzekļu, otrdien Latvijas Radio apstiprināja arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kura bija devusies aplūkot, kā darbam krīzes apstākļos pielāgojušies muitnieki Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos.
Nodrošinājuma valsts aģentūra informēja, ka aģentūras rīcībā esošie aizsarglīdzekļu krājumi ir izlietoti un tiek meklēta iespēja tos atjaunot. Šobrīd Iekšlietu ministrijas padotības iestādes pašas veic dezinfekcijas līdzekļu un individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi. Šajā situācijā praktiski nav iespējams iegādāties individuālos aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus. Vietās, kur tie vēl ir pieejami, tos tirgo par ļoti augstām cenām. Šobrīd tiek nodrošināts un izsniegts šķīdums telpu virsmu uzkopšanai, nodarbināto un apmeklētāju nepieciešamo piesardzības pasākumu ievērošanai.
Aģentūrā gan norādīja, ka telpu dezinfekcija vel aizvien tiek veikta, un atsevišķās ēkās, piemēram, īslaicīgās aizturēšanas izolatoros arī pastiprināti.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets ārkārtas sēdē ceturtdien, 12. martā, nolēma līdz 14. aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Latvijā no 13. marta slēgtas mācību iestādes, kā arī aizliegti lielie masu pasākumi.
Valdība vienojusies par papildu ierobežojumiem, tostarp pārtraukt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostu un ostu robežšķērsošanas vietām no 17.marta. Vienlaikus valdība atļāva satiksmes ministram izdarīt izņēmumus attiecībā uz starptautisko pasažieru pārvadājumu izpildi. Satiksmes ministrs lēmumu var pieņemt pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas. Tas paredzēts, lai ārzemēs esošie Latvijas valstspiederīgie varētu tikt mājās.
Koronavīruss ''SARS-CoV-2'' un Covid-19 sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka Covid-19 sasniedzis globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos.
