ĪSUMĀ:
- Mediķu algu celšanai solīto 120 miljonu vietā nākamgad paredzēts atvēlēt 42,1 miljonu.
- Ministre piedāvā šo naudu sadalīt mediķiem, kuri strādā augstākas intensitātes apstākļos.
- Taču arī tad šie speciālisti nesaņemtu par piektdaļu lielāku algu.
- Mediķi tam, ka atsevišķi speciālisti saņems vairāk, bet citi - ne, nepiekrīt.
- Otrs ceļš – algas likme nākamgad varētu pieaugt visiem, taču vien par 7,7%.
- Ministre vēl cer, ka izdosies piesaistīt nozarei lielāku finansējumu.
- Par kādu no apspriestajiem scenārijiem lems, kad būs skaidrība par finansējumu.
- Sarunas gan neatceļ mediķu iecerēto protesta akciju.
Lai mediķu algas nākamgad pieaugtu par piektdaļu, kā to nosaka likums, nepieciešami nepilni 120 miljoni eiro; pagaidām izskatās, ka ārsti saņems vien trešo daļu.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) piedāvā to sadalīt starp ģimenes ārstiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, psihiatrijā nodarbinātajiem un slimnīcu darbiniekiem, kas sniedz 24 stundu medicīnisko palīdzību. Un tik un tā arī viņi nemaz nesaņemtu par piektdaļu lielāku algu.
“Pie šī scenārija tās minimālās likmes pieaugums svārstītos, un arī rezidenti, tie ir iekļauti abos pieaugumos, tad tas pieaugums daļai būtu arī 7,7% apmērā, bet faktiski stacionāros pēc intensitātes, darba apjoma mēs varētu sasniegt līdz pat 15% minimālās likmes pieaugumu,” stāstīja Viņķele.
Bet mediķi tam, ka atsevišķi speciālisti saņems vairāk, bet citi - ne, nepiekrīt.
Lielākā Stratēģiskās padomes dalībnieku daļa tomēr nosvērās par labu tam, ka ir jāievēro taisnīguma un līdztiesības princips, kas nebūt nenozīmē vienmēr vienādību, pēc ceturtdien, 31. oktobrī, notikušās padomes sēdes atzina Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
“Taču tas nozīmē, ka mēs respektējam to, ka veselības aprūpe ir komandas darbs. Un komanda ir kā ķēde, kas ir stipra tik, cik stiprs ir ķēdes vājākais posms,” sacīja Keris.
Šādā gadījumā plānots, ka algas nākamgad varētu pieaugt visiem, taču vien par 7,7% no likumā noteiktās speciālista minimālās mēnešalgas.
Zemākās mēnešalgu likmes speciālistiem pieaugtu par nepilniem 50 līdz nedaudz vairāk par 80 eiro, atkarībā no ārstniecības personas amata kvalifikācijas.
Zobārstu un sertificētu ārstu algas palielinātos par 83 eiro, audiologopēdiem, ergoterapeitiem un citiem speciālistiem par 73 eiro. Tad par 61 eiro vairāk saņemtu sertificētas māsas un ārstu palīgi. 48 eiro vairāk nopelnītu zobu higiēnisti, dažādu speciālistu asistenti.
“Man liekas, ka tas piedāvājums, kas ir šobrīd, viņš nav normāla situācija. Tas ir krīzes piedāvājums. Tāpēc es uz viņu raugos no šīm pozīcijām. No krīzes dzēšanas pozīcijām,” sacīja Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs Valts Ābols.
Savukārt pēc Stratēģiskās padomes sēdes Viņķele norādīja, ka vēl aizvien ir cerība, ka nozarei izdosies piesaistīt lielākus finanšu līdzekļus, tomēr, ja to neizdodas izdarīt, ir skaidri divi scenāriji, kā ar pieejamo finansējumu rīkoties.
“Mēs izvērtējām divus iespējamos scenārijus, kā šo naudu mediķiem varētu papildus novirzīt. [..] Scenārijus pieņēmām zināšanai un par galīgo lēmumu lemsim, kad būs skaidrība, kāds būs nākamā gadā veselības aprūpei pieejamais budžets,” norādīja Viņķele.
Šīs dienas sarunas gan neatceļ šonedēļ mediķu pieteiktās protesta akcijas, un pirmā no tām notiks jau nākamnedēļ pie Saeimas.
KONTEKSTS:
Pašlaik Saeimas deputātu rokās ir valdības akceptētais 2020. gada valsts budžeta projekts. Galīgajā lasījumā budžetu cer pieņemt 13.-14. novembrī.
Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jābūt 120 miljonus eiro. Taču tā vietā Veselības ministrijas prioritātēm paredzēti 50 miljoni eiro, tostarp 42 miljoni paredzēti mediķu algām.
Tāpēc mediķi solījuši protesta akcijas, tostarp 7.novembrī piketēs un dosies vienas dienas atvaļinājumā. Ja cerēto neizdosies panākt, pieļauj arī parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu.
