Mediķi un skolotāji pieprasa politiķiem atsākt sarunas par algu celšanu

Mediķu un skolotāju organizāciju pārstāvji atklātajā vēstulē augstākajām amatpersonām pieprasa atbilstošu finansējumu un prasa atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados.

ĪSUMĀ:

  • Mediķu un skolotāju organizācijas ar atklāto vēstuli vēršas pie politiķiem.
  • Vēstulē pausts: kārtējo reizi krīze iznesta uz mediķu un skolotāju pleciem.
  • Mediķi un skolotāji pateicās sabiedrībai par atbalstu.
  • Vēstulē uzsvērts: iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem līdzekļiem jālabo viņu kļūdas.
  • Mediķi un skolotāji atgādina par algu celšanas solījumiem, pieprasa sākt sarunas.
  • Politiķus aicina uz sarunām par algu celšanu jau šogad un nākamajos gados.
  • Organizācijas tuvākajā laikā sagaida uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.
  • Pēc atbilžu saņemšanas, organizācijas lems par tālākajām darbībām.  

Vēstuli prezidentam, premjeram, ministriem un Saeimas pārstāvjiem parakstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Kārlis Rācenis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas,

“diemžēl tāpat kā pirms desmit un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij”, teikts atklātajā vēstulē.

Vairāk nekā 90 000 pedagogu un veselības aprūpes speciālistu šī būs vien ilgi gaidīta brīvdiena, bet daudziem – kārtējā darbadiena un virsstundas, jo “tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē”, lasāms  vēstulē.

Vēstulē pausts, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, Covid-19 krīzes laikā, “politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta”.

“Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!” teikts vēstulē.

Mediķi atgādina, ka pērn rudenī protestos tā arī netika panākta iepriekš likumā ierakstīta algu palielināšana visiem mediķiem par 20%.  

Vienlaikus “notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei”, “sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās “dzīrēs” ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu”, pausts vēstulē.

Mediķu un skolotāju pārstāvji pieprasa atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību, kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi.

“Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme,” teikts vēstulē.

Tāpēc Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados.

“Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks – nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!” uzsvērts vēstulē.

“Nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām. Tāpēc jau tuvākajā laikā sagaidām uzaicinājumu tikties un strādāt kopā,” norāda mediķu un skolotāju organizāciju pārstāvji.

Pēc atbilžu saņemšanas, organizācijas lems par tālākajām darbībām.  

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik “mēs redzam, ka ir atbalsts kaut kur simtos miljonu, kaut kur vairākos desmitos miljonu citām nozarēm, kuras, droši vien, arī to ir godam pelnījušas, taču mediķu un pedagogu lielākam atbalstam diemžēl valdība un tātad arī lēmējvara nespēj atrast nepieciešamo finansējumu”.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga: Par vēstuli augstākajām amatpersonāmKristaps Feldmanis

    “Tādēļ mēs kopā atgādinām – gan pedagogu, gan mediķu saime -, ka mēs pildām un pildīsim savus pienākumu, taču politiķiem arī ir jāpilda savi pienākumi un Latvijā spēkā esošie likumi, kas paredz finansējuma palielinājumu. Un tad lūkosim atbildes, no kurām būs atkarīga mūsu tālākā rīcība. Šobrīd nav lēmumu par kaut kādām protesta akcijām.

    Mēs gribētu tikties ar valsts augstākajām amatpersonām, uzklausīt viedokļus un tad, saņemot atbildes, no tām būs atkarīgs, vai un ko mēs tālāk darīsim,” sacīja Vanaga.

    KONTEKSTS:

    Saskaņā ar 2018. gadā Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algu celšanai 2020. gadā būtu jāparedz 120 miljoni eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

    Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Pirms 2020. gada budžeta pieņemšanas simtiem veselības aprūpes darbinieku pie Saeimas pulcējās protesta akcijā "Viena diena bez ārstniecības personas". Lai gan protesta laikā medicīnas darbinieku pārstāvji tika uzaicināti uz tikšanos ar politiķiem, vienošanās netika panākta.

    Arī  skolotāji nav apmierināti ar šī gada budžetu, kurā nav paredzēta pedagogu darba algas zemākās likmes paaugstināšana no 2020. gada septembra, kā arī bāzes finansējuma palielināšana zinātnei un augstākajai izglītībai.  Pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra pedagogu mēneša zemākā darba algas likmei jāpieaug no 710 līdz 750 eiro, bet 2020. gada septembrī paredzēts pieaugums no 750 līdz 790 eiro.

    Valdības lēmums par pakāpenisku skolotāju algu celšanu gan paredzēja, ka  par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība vēl lems atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti