Sanāksmē nolemts, ka LVSADA vadība turpinās sarunas ar Veselības ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju par izmaiņām normatīvajos aktos, kas ļautu no 1.jūlija pakāpeniski saīsināt pagarināto darba laiku, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu darba samaksai par šo papildu darbu.
Vienlaikus arodorganizācijas padomes sēdē nolemts sākt gatavoties protesta akcijai, lai "varētu brīvprātīgi atteikties" no pagarinātā darba laika no 1.jūlija gadījumā, ja sarunās un konsultācijās ar VM un Saeimas komisiju netiks "savlaicīgi sasniegts pozitīvs rezultāts".
Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme uzskata, ka nebūtu jāmaina pagarinātais darba laiks, bet gan likme - tā par katru slimnīcā vai ārsta praksē nostrādāto stundu ir jāceļ tā, lai ārstam maksātu adekvāti.
"Vienkārši nevar izdzīvot. Ir jaunas māsas, viņām ir ģimenes, bērni, skolas. (..) Viss taču maksā, viņas Latvijā nevar izdzīvot par vienu slodzi," teica Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja.
Vienlaikus strādāt mazāk mediķi vienkārši nedrīkst. Jau tagad rodas rindas un sastrēgumi māsu trūkuma dēļ. "Mums trūkst māsu, viņas ir uz izdegšanas robežas, tiek atceltas operācijas," teica Plūme.
Veselības ministres aprēķini liecina, ka, no 1. jūlija pakāpeniski atceļot pagarināto normālo darba laiku par 20 stundām mēnesī, nepieciešami divi miljoni eiro. Summa neesot pārāk liela, un ministrija to meklēs sistēmas iekšpusē.
"Es palieku pie tā, ka vajadzīgs atalgojuma pieaugums. Un koncentrējamies uz to. Nav labi šīs te garās stundas. Tas ir pacientu drošības jautājums," sacīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzīta).
Jautājumu par iespēju vienlaikus atteikties no pagarinātā darba laika atkārtoti paredzēts skatīt LVSADA padomes sēdē šā gada 16.maijā, ņemot vērā to, kas attiecībā uz arodbiedrības prasībām tiks panākts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 3.maijā.
Jau ziņots, ka mediķu arodbiedrības padome marta otrajā pusē nolēma par mediķu vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Tā sauktais pagarinātais normālais darba laiks veselības aprūpē ieviests krīzes laikā. Mediķiem var noteikt šādu darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Par papildu stundām nemaksā kā par virsstundām dubultu samaksu, bet gan to pašu likmi kā par parastām stundām.
Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.
Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes ir iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), kurā apstrīd normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.
