„Mēs esam prekomā… stupors… drīz būs koma… „ - emocionāli un ar medicīnas terminiem situāciju Latvijas medicīnas aprūpē kongresā raksturoja Ģimenes ārstu biedrības prezidents Pauls Princis. Viņš atgādināja, ka jau pirms pieciem gadiem ārsti kongresa rezolūcijā pieprasīja, ka veselības aprūpei atvēlētais apjoms nedrīkst būt mazāks par 4% no iekšzemes kopprodukta, taču notika pilnīgi otrādi - valdības izdevumi veselības nozarei proporcionāli katru gadu samazinājās, šogad noslīdot uz 3,2% no IKP. Nākamā gada budžetā savukārt tiek plānoti vairs tikai 3% no IKP. Tā visa rezultātā daudzi mediķi lielās noslodzes dēļ ir uz izdegšanas robežas vai dodas prom no Latvijas, bet daudziem slimniekiem veselības aprūpe kļuvusi par nepieejamu pakalpojumu.
Latvijā gandrīz 14% iedzīvotāju nevar atļauties veselības aprūpi dārgo izmaksu dēļ. Igaunijā un Lietuvā tas ir attiecīgi mazāk par 1%”, saka Ģimenes ārstu biedrības prezidents Pauls Princis.
Kā katastrofāla tiek raksturota situācija ar medicīnas māsām. Zemā atalgojuma dēļ, kas nav paaugstinājies kopš 2009. gada, māsas masveidā dodas strādāt uz ārzemēm, un Latvijas slimnīcas paliek aizvien tukšākas.
„Strādājošo skaita samazinājums starp 2011. un 2012. gadu ir 1200 māsu mazāk. Salīdzinājumam - faktiski gada laikā mēs esam zaudējuši drusku mazāk nekā visas Austrumu Universitātes klīniskajā slimnīcā strādājošās māsas. Iedomājieties šo faktu!” - situāciju ieskicē Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte.
Visintensīvāk no Latvijas aizbrauc gados jaunākās māsas, Latvijā palicis tikai 12% māsu līdz 34 gadiem. Ka jaunos mediķus neapskauž - to atzīst arī kongresā sastaptā ģimenes ārste no Ikšķiles Anita Selezžņeva, viņa nesaprot – latviešu mentalitātes it kā neļauj iet ielās, bet – ko lai dara?
Bet ko saka paši jaunie un topošie - kongresā sastaptās pēdējā kursa studentes no Rīgas Stradiņa universitātes Nora Aleksīna un Annija Būmane apzinās, ka būs grūti, tomēr vismaz pagaidām ļoti pārliecinoši savu darba dzīvi vēlas saistīt ar Latviju.
7. Ārstu kongresā šodien tika pieņemta rezolūcija, kurā valdībai prasīts palielināt veselības nozares valsts budžeta finansējumu līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta jau 2014. gadā. Valdība to bija solījusi izdarīt tikai pēc septiņiem gadiem - 2020. gadā. Salīdzinājumam - Igaunijā šis rādītājs jau tagad ir 4,8%, bet Lietuvā 4,7%.
