Kā sēdē skaidroja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, līdz 20.septembrim arodbiedrība vēlas redzēt savu prasību izpildi, pretējā gadījumā varētu tikt rīkotas protesta akcijas.
Viena no arodbiedrības prasībām ir veselības aprūpes budžeta palielināšana 2017.gadā līdz 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2018.gadā - līdz 3,5%, 2019.gadā - 3,75%, bet 2020.gadā - līdz 4% no IKP.
Arodbiedrība vēlas, lai papildu finansējums prioritāri tiek novirzīts pacientu iemaksu mazināšanai, rindu samazināšanai un darba samaksas paaugstināšanai nozares darbiniekiem.
Gadījumā, ja līdz 20.septembrim neizdosies vienoties par prasību izpildi, arodbiedrība sāks gatavoties protesta akcijām. Keris skaidroja, ka protesta laiks varētu būt septembra beigas vai oktobra sākums, ņemot vērā, ka valdība budžetu plāno apstiprināt 13.oktobrī, bet 14.oktobrī iesniegt to Saeimā.
"Valdībai ir jārēķinās, ka viens no šādiem protestu rezultātiem varētu būt priekšlaicīga Saeimas atlaišana (..). Runa ir par to, lai Latvija nodrošinātu saviem iedzīvotājiem veselības aprūpi atbilstoši mūsu starptautisko partneru ieteikumiem un atbilstoši tam, ko valdība bija iecerējusi darīt 2014.gadā, tā lai 2020.gadā sasniegtu 4% no IKP," sacīja Keris.
"Tas nozīmē, ka nākamgad nozares finansējumam būtu jābūt vismaz 3,25% no kopprodukta," sacīja Keris.
"Tas nozīmē papildus pie šī brīža finansējuma aptuveni 78 miljoni eiro. 35 [miljoni eiro] jau tiek solīti. Šodien ir informācija, ka vēl ir 10 [miljoni] atrasti. Tātad paliek apmēram 33 miljoni, kas būtu jāatrod.
Tā ir reāla summa. Un, protams, ka vidēja termiņa budžetā ir jāiezīmē pieauguma grafiks līdz 2020. gadam līdz vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Un tad ir reāls pamats sagaidīt, ka situācija nozarē uzlabosies," pauda arodbiedrības līderis.
Neskatoties uz sarunu ar valdību norisi, arodbiedrība vienojās turpināt konsultācijas ar sadarbības partneriem par protestu veidu, vietu un laiku.
Sēdē piedalījās arī veselības ministre Anda Čakša, atbildot uz virkni arodbiedrības biedru jautājumu.
Piemēram, vaicāta, kā rīkosies, ja valdība neakceptēs Veselības ministrijas (VM) piedāvāto veselības nozares finansēšanas modeli, Čakša skaidroja, ka šī situācija būs jāapspriež ar sadarbības partneriem.
Viņa arī norādīja, ka pilnvērtīgi jaunais finansēšanas modelis varētu sākt funkcionēt no 2018.gada, nākamo gadu veltot sagatavošanās darbiem, piemēram, tarifu pārrēķiniem.
"Lai arī ministre saprot, kāda ir situācija nozarē, lai arī viņa cenšas rīkoties, lai situāciju uzlabotu, diemžēl ne visi valdībā un Saeimā ir ar tikpat labu izpratni un vēlmi situāciju veselības aprūpē uzlabot," pēc ministres aiziešanas sacīja Keris.
Jau vēstīts, ka 9.augustā valdība diskusiju rezultātā vienojās par nākamā gada budžeta fiskālās telpas apmēru - 70 miljoniem eiro. Taču tagad ministrijām būs jāvienojas par tām prioritātēm, kurām šo finansējumu novirzīt. Fiskālajā telpā nav ietverts papildu finansējums izglītībai 27 miljonu eiro apmērā un veselības nozarei 35 miljonu eiro apmērā.
Savukārt 12.augustā pēc tikšanās ar tiesībsargu Juri Jansonu, veselības ministre Čakša žurnālistiem norādīja, ka Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi plānu un iesniegusi pieprasījumu par vēl papildu 41 miljona eiro piešķiršanu veselības aprūpei, lai mazinātu rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. "Jautājums ir par prioritātēm, vai tam atradīsies līdzekļi vai nē," sacīja Čakša.
Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdienas, 16.augusta rītā intervijā Latvijas Radio teica, ka rindu mazināšanai veselības aprūpē nākamā gada budžetā paredzēs vēl 10 miljonus eiro. Viņš norādīja, ka jau pašlaik ir lēmums par 35 miljonu piešķiršanu veselības aprūpei. Vēl 10 miljoni eiro tiks rindu mazināšanai, lai var sākt reformas, piebilda Kučinskis.
