Jau divas dienas Latvijā ir sarkanais brīdinājums par augstu gaisa temperatūru. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķe Dace Gaile skaidroja – brīdinājums tiek izsludināts brīžos, kad gaisa temperatūra pārsniedz 33 grādu atzīmi. Bez tam vēl bīstamāku situāciju padara arī tas, ka naktīs temperatūra vietām nenokrīt zem 20 grādu atzīmes, tādēļ cilvēkiem nav iespējams atveldzēties. Gaile norādīja, ka pēdējā laikā karsto dienu un tropisko nakšu ir vairāk.
"Skatoties pagātnē, vidējā vērtība 30 gados bija tāda, ka ir nulle tropisko nakšu. Bet pēdējos gados, īpaši pagājušā gada vasarā, Rīgā tika novērotas 19 tropiskās naktis. Un mēs varam teikt, ka šie lielie karstumi, siltas vasaras ir jau klimata tendence," skaidroja Gaile.
Meteoroloģijas centra mājaslapā pieejamā informācija liecina – sarkanais brīdinājums par karstumu visā Latvijā saglabāsies vēl līdz otrdienas pulksten 21.00. Vakara pusē nenozīmīgi nokrišņi tiek solīti Kurzemes vidienē, bet nedaudz lielāku lietu vietām Latvijas teritorijā meteorologi sola trešdien. Otrdien agri no rīta Rīgas ielās sastapto iedzīvotāju domas dalās – ir tādi, kuri no saules mēģina izvairīties, taču daļa uzrunāto karstumu izbauda.
Rīgas ielās Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji pauda:
"Slikti, jā. Ūdeni, tikai ūdeni dzeru tādā karstumā. [Eju] Uz mājām."
"Beigts un pagalam. Tikai no rīta saulē uzturos. No paša rīta visas darīšanas nokārtoju un momentā uz mājām."
"Es tieši uzturos. Jā. Zini, kā – mazāk sanāk redzēt to sauli, tāpēc pēc iespējas centies atgūt to."
"Ļoti labi – man patīk. No tiešiem saules stariem cenšos izvairīties."
"Ir grūti – tāpēc, ka… labi, karsts laiks ir forši, zinot, cik mums ir īsa vasara, bet mitrums – tas ir tas, kas varbūt traucē."
"Katram laikam pielāgotas savas aktivitātes, savs apģērbs. Tad ir labi, kad pielāgojas."
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra speciāliste Indra Liniņa aicina cilvēkus neuzturēties tiešos saules staros, dienas laikā censties būt telpās, dzert daudz ūdens – to darīt visu laikus un vēl pirms ir parādījušās slāpes. Tāpat ir svarīgi izvēlēties vieglu, brīvu, elpojošu apģērbu un noteikti ir jālieto galvassega. Savukārt gadījumā, ja pašam vai līdzcilvēkam gadījies pārkarst, nekavējoties jādara viss, lai nenotiktu tālāka cilvēka sakaršana.
Liniņa norādīja: "Pirmās pazīmes, kas parasti cilvēkiem rodas pārkaršanas gadījumā, ir galvassāpes, nelaba dūša, nedaudz galvas reibonis. Šajā gadījumā pirmais būtu padzerties, pārvietoties uz ēnaināku vietu vai arī, ja atrodas pārkarsušās telpās, tad pārvietoties uz vēsākām telpām. Atvēsināt ļoti labi var arī, lietojot samitrinātus auduma materiālus."
Liniņa arī atgādināja, ka karstajā laikā pieaug insulta, infarkta un hronisku slimību saasinājuma risks. Īpaši jāsargā mazi bērni, zīdaiņi un gados vecāki cilvēki. Savukārt smagas pārkaršanas gadījumā noteikti nav jākavējas saukt pēc mediķu palīdzības.
