Sadaļas Sadaļas

Panorāma

PVO apstiprina «Sinopharm» vakcīnu

Panorāma

Panorāma

Mediķi brīdina: nav pieļaujama epidemioloģisko pasākumu mazināšana

Mediķi brīdina: Covid-19 izplatības dēļ šobrīd nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana

Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū. Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauda Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.

Vēstulē nozares pārstāvji izsaka bažas par šā brīža epidemioloģisko situāciju un nepieciešamo rīcību, lai novērstu strauju saslimstības palielinājumu, un aicina iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem savās ikdienas gaitās, jo šobrīd inficēšanās ar Covid-19 līmenis vērtējams kā ļoti augsts; kā arī – “apzinoties sabiedrības nogurumu no Covid-19 un vēlmi atgriezties pie iespējami normālas ikdienas dzīves, izprast, ka

šobrīd – pie nepārprotamas situācijas pasliktināšanās – nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana.

Tas izraisītu vēl straujāku saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības pieaugumā.”

Veselības nozares pārstāvji skaidroja, ka Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir Covid-19 celms B.1.1.7 jeb daudz lipīgākais vīrusa variants. “Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi,” uzsvērts vēstulē.

Tāpat nozares speciālisti uzsvēra, ka šā brīža saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs (7. maijā tas bija 435,1 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības valstīs (340) un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus. “Ārkārtēja situācija medicīnā ir kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu,” skaidrots vēstulē.

SPKC norādīja, ka saslimstības pieaugums no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma ir bijis 35,5%. Bet pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējo nedēļu ir bijis visintensīvākais – 11,4%. Pēdējās divās nedēļās saslimstības pieaugums novērots visas vecuma grupās, izņemot 70 gadi un vairāk, kas skaidrojams ar vakcinācijas ietekmi. No aprīļa sākuma turpina palielināties saslimšana gan bērnu vidū līdz 18 gadiem, sociāli ekonomiskās vecuma grupās no 20–69 gadiem, bet visizteiktākais pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupās 15–50 gadi. Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients ir 1,09, kas pārsniedz robežu “1”, tādējādi tas liecina par infekcijas izplatīšanās pieaugumu. Viens no saslimstības pieauguma iemesliem, kas tika novērots vairākās valstīs un tagad arī Latvijā, ir B.1.1.7 parādīšanās ar augstāku izplatīšanās spēju, kad inficēta persona inficē lielāku cilvēku skaitu, nekā inficējoties ar iepriekš cirkulējošiem vīrusa celmiem. Cits svarīgs iemesls, kas veicina Covid-19, kas ir gaisa pilienu infekcija, izplatīšanos sabiedrībā ir sociālās distancēšanās pasākumu neievērošana, pieaugot cilvēku mobilitātei, kontaktiem klātienē, kā arī citu piesardzības pasākumu nepietiekama ievērošana. 

NMPD direktore Liene Cipule sacīja:

“Redzot saslimstības pieaugumu, mums ir ļoti lielas bažas, ka var atkārtoties jau pieredzētais iepriekšējā gada nogalē.

Dienesta brigādes ik dienu nonāca situācijās, kad tuvākā slimnīca vairs nevar pieņemt pacientu, jo nav brīvu vietu. Dažkārt pacienti ar dažādām saslimšanām bija jāved pat simts un vairāk kilometru tālāk. Slimnīcas strauji pildījās, janvāra vidū tajās vienlaikus ārstējās vairāk nekā 1200 Covid-19 pacientu. Jāsaprot, ka tās bija gultas un mediķi, kuri iepriekš nodrošināja pacientu ārstēšanu ar cita veida saslimšanām, līdz ar to iedzīvotājiem būtiski ierobežota bija citu ārstniecības pakalpojumu sniegšana. Lai arī šobrīd ir stiprināta slimnīcu kapacitāte, tai vienmēr būs robežas. Mums visiem kopīgi ir jārūpējas, lai šīs robežas netiktu sasniegtas”.

BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece, profesore Jana Pavāre norādīja: “Pieaugot saslimstībai pārējā sabiedrībā, palielinās saslimstība arī bērnu vidū. Pieņēmums, ka bērni ar Covid-19 neslimo vai slimo vieglā formā, ir ļoti maldīgs. Ar Covid-19 slimojošo bērnu un jauniešu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs. Līdz šim jau 80 bērniem ar akūtu Covid-19 bijusi nepieciešama ārstēšana BKUS. Bērniem slimības gaita mēdz būt smaga, pat ar neiroloģiskām komplikācijām. Bez jau minētiem stacionētiem akūta Covid-19 pacientiem, no janvāra kopumā vēl 16 bērniem konstatēti nopietni veselības sarežģījumi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas – multisistēmu iekaisuma sindroms (“multisystem inflammatory syndrome in children” jeb MIS-C), astoņi no šiem pacientiem stāvokļa smaguma dēļ tika ārstēti slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Savukārt daļai bērnu arī pēc viegli pārslimota Covid-19 ilgstoši saglabājas dažādas sūdzības.”

PSKUS norādīja, ka pēdējā laikā ir novērojama tendence, ka ievērojami pieaug to pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļās.

Smaga slimības norise vērojama gados aizvien jaunākiem pacientiem, tostarp arī tādiem, kuriem nav specifisku hronisku saslimšanu. Šobrīd vairākums šādu pacientu ir jaunāki par 60 gadiem. Ilgstoša, sarežģīta ārstēšana, nopietna un laikietilpīga rehabilitācija pēc izrakstīšanās no stacionāra – tie ir jautājumi, kas ārstus dara bažīgus. Tādēļ PSKUS speciālisti uzsver, ka īpaši būtiska ir aktīva iedzīvotāju vakcinācija, kas var palīdzēt mazināt slimnīcās pacientu skaitu ar smagu slimības gaitu, jo slimnīcas ārstniecības resursi vēl joprojām ir ierobežoti un tie šobrīd ir īpaši nepieciešami ārkārtas situācijas laikā atliktajiem plānveida ārstnieciskajiem pakalpojumiem. “Mūsu kolektīva atsaucība vakcinācijai un tās radītais pozitīvais iespaids – strauji krities inficēšanās gadījumu skaits kolēģu vidū – lai kalpo kā uzmundrinājums un pozitīvs apliecinājums tam, ka vakcinācija ir galvenais rīks, lai mūsu sabiedrība varētu atgriezties normālā darba un dzīves ritmā,” pauda PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Savukārt RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis uzsvēra: “Mūsu slimnīcā ārstējas vairāk nekā trešā daļa Latvijas stacionāros esošo pacientu, kas saslimuši ar Covid-19 vīrusinfekciju un apmēram puse no tiem, kuriem ir smaga slimības gaita. Viņu vidējais vecums ir 65 gadi. Tie ir mūsu vecāki un vecvecāki. Cilvēki, kurus ļoti mīlam un priecājamies par viņu nodzīvotajiem gadiem, rūpēm par bērniem un mazbērniem. Taču, kopš janvāra mēneša slimnīcā nav bijis tāds brīdis, kad reanimācijas nodaļās, kaut mirkli, personāls varētu atvilkt elpu un sajust situācijas uzlabošanos.

Statistika ir skarba. Piektā daļa reanimācijas pacientu diemžēl nomirst.

Būtībā, tieši šobrīd, mēs esam pietuvojušies slieksnim, lai saglabājot un vēl pastiprinot ierobežojumus, rudenī – pēc visaptverošas vakcinācijas, varētu atgriezties normālā dzīvē. Vai arī pakļauties mānīgai atsevišķu atvieglojumu ilūzijai un atkrist atpakaļ Covid-19 pandēmijas bezdibenī! Šis kritiens Latvijai var prasīt neskaitāmas cilvēku dzīvības un neapturamu cilvēkresursu izdegšanu medicīnā!”

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.

Tikmēr Saeima maija sākumā atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz no 7. maija atļaut sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs, ignorējot iepriekšējo valdības lēmumu vēl nespert otro soli Covid-19 ierobežojumu atvieglošanā. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Covid-19 saslimstības pieaugumu pēdējās nedēļās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt