Psihoneiroloģiskajās slimnīcās atrodoties arī tādi bērni, kuriem tur uzturēties nevajadzētu. To pēc tikšanās ar šo slimnīcu vadītājiem, Veselības ministriju (VM) un Nacionālo veselības dienestu, kas sasaukta, lai pārrunātu Tiesībsarga biroja atklātos pārkāpumus psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži", secinājusi Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika.
Mediķi atzinuši - bāriņtiesas, arī ģimenes un audžuvecāki, netiekot galā ar bērniem, kā vieglāko risinājumu uzskata psihoneiroloģiskās slimnīcas stacionāru.
"Par pacientu kontingentu - tas ir tas, ko sacīja pašas ārstniecības iestādes. Bērni [slimnīcās] nonāk ar tiesas, ar bāriņtiesas lēmumiem. Un arī ārstniecības iestādes saka, ka ne vienmēr šie lēmumi ir pamatoti. Līdz ar to droši vien ir jādomā plašāk - jāskatās, kā sabiedrība vispār apsver ietekmēšanas līdzekļus attiecībā uz problemātiskiem sabiedrības locekļiem, kas ļoti bieži var būt bērni pārejas posmā, pusaudžu vecumā un dažādi. Jo tās ietekmēšanas metodes var būt ļoti dažādas, un šobrīd izskatās, ka viena no tām ietekmēšanas metodēm ir nosūtīšana uz psihoneiroloģisko slimnīcu ārstēties," sacīja Dreika.
Līdzīgu ainu Latvijas Radio atklāja ierakstu sērijā "Sistēmas bērni." Bijušie bērnunamu audzēkņi stāstīja, ka nereti institūcijas nepaklausīgākos audzēkņus sodījušas, nosūtot uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām.
Lai gan Dreika saka - mediķi sanāksmē atzinuši šādas prakses esamību, inspekcija stacionēšanas iemeslus neizmeklēs.
"Patiesībā tā ir lieta, kas Veselības inspekcijai nav padziļināti jāpēta. Mēs to pētīsim tikai tik, cik izlases kārtībā esam izņēmuši bērnu medicīniskās dokumentācijas kopijas. Tad skatīsimies arī tos iemeslus, kāpēc bērni ir nonākuši šajā ārstniecības iestādē," skaidroja inspekcijas vadītāja.
Inspekcijā uzskata, ka šī sistēma ir jālauž sabiedrībai, jo tieši tā šādu ietekmēšanas metodi ir atzinusi par pielietojamu. Tā neesot Veselības inspekcijas kompetence. Piemēram, nereti lēmumu bērnu sūtīt uz psihiatrijas slimnīcu pieņem bāriņtiesa. Tāpēc jautājums par pamatotību būtu Tieslietu ministrijas, kā arī izglītības nozares kompetencē.
Veselības ministrijā uzskata, ka šis jautājums jārisina psihiatrijas jomas speciālistiem. Jo inspekcijai neesot resursu, lai vērtētu katru gadījumu.
"Veselības inspekcija ar saviem resursiem nevar izvērtēt katru individuālu gadījumu, cik tas ir pamatoti - ārstēt stacionāri, ambulatori, vai nozīmētā terapija ir atbilstoša. Tas noteikti ir profesionālās asociācijas līmeņa jautājums," teica ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Vai šādu diskusiju rīkos, pagaidām nav zināms. Gan ministrijā, gan inspekcijā uzsver, ka šobrīd galvenais ir pārbaudīt psihoneiroloģisko slimnīcu sniegto pakalpojumu kvalitāti, sakārtot dokumentāciju un identificēt citas problēmas, piemēram, personāla trūkumu.
Dreika teica, ka šodienas sanāksmes mērķis bijis novērst paniku mediķu vidū, izskaidrot konstatētos pārkāpumus bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" un informēt par to, kādas pārbaudes inspekcija rīkos.
Kontrolējošās iestādes vadītāja sacīja, ka viņu mērķis esot sakārtot sistēmu. Kontrolei pakļauto slimnīcu vadītāji informēti par to, ko pārbaudēs skatīsies un ka par tām laikus informēs.
