Mediķi aicina valdību pieņemt «nopietnus lēmumus» – par pusi samazināt visu cilvēku kontaktus

Saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir sasniegusi tādus apmērus, ka ir nepieciešams noteikt kontaktu un pulcēšanās ierobežojumus visā sabiedrībā, attiecinot tos arī uz vakcinētajiem. To Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) preses konferencē paziņoja Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis, aicinot valdību jau rīt pieņemt "nopietnus lēmumus" Covid-19 izplatības ierobežošanai, samazinot visu cilvēku kontaktēšanos par 50%.

ĪSUMĀ:

  • Dumpis: Covid-19 izplatība ir tik liela, ka ierobežojumi jānosaka arī vakcinētajiem.
  • Cilvēku kontaktēšanos jāsamazina par pusi; jāierobežo tā sauktie "zaļie" pasākumi.
  • Politiķiem rīt jāpieņem "nopietni lēmumi"; citādi būs "katastrofa", brīdināja Dumpis. 
  • Rācenis: Esam apokalipses priekšā; šoreiz situācija pasliktinās daudz straujāk.
  • Mediķis arī brīdināja - jārēķinās, ka būtiski kritīsies veselības aprūpes kvalitāte.
  • Pārslogoti arī ģimenes ārsti, aicina pacientus laikus sarūpēt nepieciešamās zāles.
  • Pie ārsta tikt būs grūti; iedzīvotājiem par savu veselību šajā laikā jāpiedomā īpaši.
  • NMPD: Katram jāatkārto pirmās palīdzības pamati; jādomā par transportu nelaimes gadījumā.

"Pat tad, ja visi nevakcinētie šodien dotos vakcinēties un tiktu apturēta turpmāka saslimšana, mums draud pārslodze slimnīcām. Ar vakcinācijas intensifikāciju nepietiks. Pie tādas saslimstības nepieciešams vismaz uz pusi samazināt kontaktu skaitu starp cilvēkiem," teica Dumpis.

Tas nozīmē,  ka būtu jāierobežo cilvēku kustība un pulcēšanās, tajā skaitā tā sauktie zaļie pasākumi, kuros var piedalīties tikai vakcinēti un pārslimojuši cilvēki. Ierobežojumi sākumā būtu jāattiecina uz visiem – gan uz nevakcinētajiem, gan uz vakcinētajiem, kuri, lai gan retāk, tomēr arī saslimst ar vīrusu. Ideāli būtu pārtraukt kontaktus starp nevakcinētajiem, bet Latvijā tas nebūtu iespējams, zinot, kā sokas ar ierobežojumu kontroli, sacīja Dumpis.

Brīdī, kad Covid-19 saslimstības pieaugums būs apturēts, vakcinētajiem varētu būt priekšrocības atgriezties ierastajā dzīvē, sprieda Dumpis, norādot – lai uz pusi samazinātu kontaktu skaitu, nepieciešami “nopietni politiski lēmumi”.

"Mēs tiešām aicinātu politiķus visaugstākajā līmenī rīt pieņemt šos nopietnos lēmumus. Savādāk vēl pēc vienas nedēļas šāds stāvs saslimstības kāpums novedīs pie pilnas katastrofas," teica infektologs.

LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis sacīja: "Situācija ir ļoti nepatīkama, pat traģiska. Politiķiem ir jābeidz izmantot pandēmija politiskās cīņās un jāglābj veselības aprūpe no sabrukuma. Ir pēdējais brīdis politiķiem un sabiedrībai ieklausīties tajā, ko saka veselības aprūpes speciālisti."

Savukārt LĀB pārstāvis un nefrologs Kārlis Rācenis norādīja: "Šodien esam šeit, jo tas ir mūsu izmisuma solis," norādot, ka esam "apokalipses priekšā un šoreiz situācija pasliktinās daudz straujāk nekā iepriekš".

Viņš brīdināja, ka esošās situācijas dēļ jārēķinās, ka būtiski kritīsies veselības aprūpes kvalitāte, jo ar Covid-19 saslimušie ietekmē arī nesaslimušos, proti, trūkst resursu, lai izārstētu visus, uz vienu medicīnas darbinieku palielinās pacientu skaits.

"Redzot šī brīža situāciju, diezgan droši mēs varam jau tagad teikt, ka kritīsies veselības aprūpes kvalitāte, jo ar tādu Covid-19 slimnieku skaitu mums nav resursu, lai visus varētu izārstēt. Tā pieeja medicīnas personālam neko spilgtu diemžēl nevēsta," teica Rācenis.

"Aicinām ieklausīties un ieviest straujus, striktus ierobežojumus, jo vairāk laika mums nav," viņš teica.

Tikmēr LĀB valdes loceklis, pneimonologs profesors Alvils Krams piekrītot pieminēja Valsts prezidenta otrdienas vakarā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pausto, ka valdība vilcinās ar lēmuma pieņemšanu, taču retoriski vaicāja – ko prezidents kā konstitucionālo tiesību eksperts domā par to, ka esošajā situācijā Latvijas iedzīvotāju Satversmē nostiprinātās tiesības uz dzīvību un veselību ir apdraudējuma priekšā.

Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs atzina, ka pieprasījums pēc primārās veselības aprūpes pakalpojumiem ir tik liels, ka ģimenes ārsti nespēj apmierināt visas vajadzības. Viņš aicināja:

  • skolēnus 10. dienā pēc mājas karantīnas nesūtīt pie ģimenes ārsta un bez tā iesaistes veikt Covid-19 testu.
  • Pacientiem, kuriem nepieciešami recepšu medikamentu pagarinājumi, nevajadzētu to atstāt uz pēdējo dienu.
  • Ja ir neatliekama situācija un nevar sazvanīt ģimenes ārstu, jāmēģina to darīt atkārtoti. Telefona līnijas šajā laikā bieži ir noslogotas.
  • Ģimenes ārsti šķiros pacientus – ar tiem, kam palīdzība nebūs nepieciešama neatliekami, ārsts sazināsies, bet tas “nebūs ātri”.

Savukārt NMPD vadītāja Liene Cipule uzsvēra, ka iepriekšējā dežūra NMPD bija viena no smagākajām visas pandēmijas laikā –

mediķu mašīnas riņķoja starp trijām slimnīcām, lai atrastu, kur izvietot gan Covid-19 pacientus, gan terapijas profila pacientus.

Viņa pauda pateicību slimnīcām, tomēr uzsvēra – ir vēl šodiena, rītdiena un tā tālāk.

NMPD vadītāja Liene CipuleKristaps Feldmanis

Viņa aicināja sabiedrību būt gataviem sadarboties un solidarizēties ar mediķiem:

  • būt gatavākiem parūpēties par sevi pašiem;
  • parūpēties, lai mājās ir viss drudža ārstēšanai un pirmās palīdzības nodrošināšanai;
  • dzert ārsta nozīmētās zāles, lai nesaasinātos veselības stāvoklis un nebūtu jānonāk stacionārā;
  • apdomāt, ar kādu mašīnu tikt uz slimnīcu, ja NMPD dispečers nevarēs atsūtīt brigādi;
  • atkārtot pirmās palīdzības sniegšanas principus, lai vajadzības gadījumā, gaidot brigādi, varētu rīkoties.

"Sniega bumbas ātrumā mēs veļamies iekšā ļoti nopietnā krīzē, kas skar katru sabiedrības locekli. Ja mēs nespējām solidarizēties, ejot uz vakcināciju, mums ir jāspēj solidarizēties un nodrošināt to, ka veselības aprūpe ir pieejama tiem, kam tā ir nepieciešama," sacīja Cipule, aicinot būt gataviem, ka veselības aprūpes pakalpojumi vairs nebūs pieejami kā līdz šim.

"Es šodien esmu apstiprinājusi jaunu algoritmu NMPD. Mēs maksimāli orientēsim darbību uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem. Ar to ir jārēķinās.

Mums vairs nebūs tādi veselības aprūpes pakalpojumi, pie kādiem mēs esam pieraduši," viņa norādīja. Cipule paskaidroja, ka brigādes izsaukumos varēs doties tikai pie akūtajiem pacientiem. 

Viņa skaidroja – ja līdz šim apkalpoti netika 4. prioritātes izsaukumi, tad tagad tas daļēji attieksies arī uz 3. prioritātes izsaukumiem. Tās var būt dažādas traumas, temperatūra, drudzis, hipertensija. Arī akūtu sāpju vēderā gadījumā dispečers varētu aicināt nekavējoties uz ārstniecības iestādi doties pašam. Palīdzība netiks atteikta bērniem.

LĀB viceprezidents Roberts FūrmanisKristaps Feldmanis

Fūrmanis noslēgumā norādīja: "Latvijas veselības aprūpes speciālisti ir nonākuši krustugunīs starp sabiedrību un politiku. Ir absolūti nepieņemami, ka valdība nespēj ieklausīties vai nespēj respektēt to, ko viņiem saka profesionāļi. Nav pieļaujams, ka ministrs kritizē vakcināciju vai kritizē Imunizācijas valsts padomi. Nav pieļaujams, ka veselības aprūpes speciālisti tiek nepamatoti pazemoti. Viņi tiek pazemoti, gan ignorējot to, ko mēs, garas stundas strādājot, esam lēmuši, rēķinājuši, gatavojuši priekšlikumus. Gan arī no tiem politiķiem, kuri šo situāciju izmanto, lai veicinātu savu politisko kapitālu vai politiskās ambīcijas."

Viņš arī pauda – nav pieļaujams, ka dažas sabiedrības grupas mediķiem izsaka nāves draudus vai pazemo ārstus, medicīnas māsas un ikvienu veselības aprūpē strādājošo.

KONTEKSTS:

Latvijā pēc ekspertu grupas un mediķu organizāciju aicinājumiem ieviest stingrus pasākumus Covid-19 ierobežošanai koalīcijas partijas pirmdien, 4. oktobrī, vienojās būtiski pastiprināt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, taču par konkrētiem risinājumiem vīrusa izplatības piebremzēšanai un vakcinācijas tempa kāpināšanai 5. oktobrī neizlēma, tāpēc Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji kopā ar vairākiem Latvijas veselības aprūpes sistēmas pārstāvjiem paziņoja par preses konferences rīkošanu, lai vērstos pie politiķiem un sabiedrības.

Ceturtdien, 7. oktobrī, Krīzes vadības padomes sēdē politiķi ar dienestiem turpinās spriest, kādi soļi sperami, lai Covid-19 izplatību nobremzētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt