Ne diskusija, bet propaganda?
20.janvārī Latvijas Kristīgā radio raidījumā ar video versiju radio mājaslapā raidījuma dalībnieki apsprieda rudenī klajā nākušo Jura Rubeņa grāmatu “Viņa un Viņš. Attiecības. Mīlestība. Sekss”. Raidījumu vadīja Tālivaldis Tālbergs, tajā piedalījās kristietis Jānis Biķis un teologs Juris Doveiko. Raidījuma gaitā noskaidrojās, ka apspriežamo grāmatu ir lasījis tikai viens no klātesošajiem – Jānis Biķis.
Stundu garā raidījuma vēsts bija, ka Jura Rubeņa grāmatā paustais ir maldu mācība.
“Ja mums ir šāda grāmata, jūs esat neziņas dēļ nopirkuši, es jums personīgi saku – steidzīgi izmetiet to ārā, nevis izmetiet, bet sadedziniet,” mudināja Tālbergs.
“Tā nebija diskusija. Bija jau nolemts, ka to grāmatu noslānīs un tas būs kritisks raidījums par grāmatu,” secina Anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudzes mācītāja, bīskape emerita Jāna Jēruma-Grīnberga.
“Es būtu cerējis, ka tur būtu sēdējis Juris Rubenis. Un Jurim Rubenim būtu ļoti skaidras atbildes. Bet tur visi šāva vienos vārtos. Tā nav diskusija. Tā ir ideoloģizēta propaganda,” saka mācītājs Juris Cālītis.
Grāmatas dedzināšanu neatbalsta
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags e-pasta vēstulē atbild, baznīca šo gadījumu neizskatīs, taču
grāmatu dedzināšanu nav atbalstāma principā un nevienam to neiesaka.
Arī grāmatas autors Juris Rubenis neuzskata par vajadzīgu šo gadījumu komentēt. Savukārt apgāda “Zvaigzne ABC” īpašniece Vija Kilbloka savā “Facebook” profilā ierakstījusi, ka aicinājums dedzināt grāmatu bijis tai laba reklāma. Apgādā gan tiesvedību pret Kristīgo radio neplāno.
Nepieņemams uzskats, agresija, liekulība?
Tālivaldis Tālbergs savu rīcību uzskata par pareizu: “Juris Rubenis sevi pozicionē kā kristieti, un šinī grāmatā viņš pauž pretkristīgas idejas, kuras Dieva vārda gaismā un konfesionālajās atziņās ir uzskatāma kā inde.”
Tālbergs gan atsakās skaidrot, kāpēc neuzaicināja diskusijā piedalīties grāmatas autoru: “Tā ir mana darīšana, kāpēc es neuzaicināju.”
“Domai par grāmatu dedzināšanu ir tāds emocionāls un vēsturisks lādiņš, ka to piesaukt ir ļoti bīstami. Mēs jau zinām, kādos gadījumos grāmatas ir dedzinātas un uz ko tas ir tālāk vedis,” saka mācītāja Jēruma-Grīnberga.
Savukārt Tālbergs uzskata, ka grāmatas dedzināšana nav agresīva darbība: “Es neaicinu uz agresīvu darbību. Es neaicinu pret cilvēku. Mēs lūdzam par Juri Rubeni, man ir žēl šī cilvēka.”
Tikmēr teologs Cālītis to dēvē par liekulīgo pieeju, ka nostāja esot pret cilvēka idejām, ne pret pašu cilvēku. “Taisni otrādāk notiek – ja man nepatīk viņa idejas, man nepatīk tas cilvēks, tad es ne tikai dedzināšu viņa grāmatas, bet arī to cilvēku,” komentē Cālītis.
Vērtēs atbilstību ētikas kodeksam
Iebildumi pret raidījuma saturu ir arī mediju speciālistiem. “Raidījuma saturā ir skaidri ietverts vēstījums pret plurālismu, kas ir katras demokrātiskas valsts Satversmē un medija pastāvēšanas pamatā. Kristīgais radio un tā vadītājs ar šo paziņojumu piesavinās [iespēju] būt vienīgajam patiesības nesējam. Būtībā šajā paziņojumā ir ietverta iznīcināšana un neiecietība,” secina Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja, asociētā profesore Anda Rožukalne.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūgusi juristiem izvērtēt gan raidījumu, gan tajā pausto aicinājumu. “No Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma viedokļa tur nav pārkāpuma, par kuru mēs varētu vērsties pret šo raidorganizāciju. Protams, varam runāt, un uzskatu, ka tas ir ētiskas dabas pārkāpums. Šāds aicinājums izraisa plašu rezonansi, neapmierinātību cilvēkos, kas ir saprotami,” saka NEPLP locekle Dace Ķezbere.
NEPLP lūgs Latvijas Kristīgo radio uzrādīt savu Rīcības kodeksu, lai vērtētu raidījuma vadītāja rīcības atbilstību tam.
“Mēs meklējām Kristīgā radio mājas lapā Rīcības kodeksu, diemžēl tur tas neparādījās. Līdz ar to jautājums, vai viņiem ir šāds Rīcības kodekss, kas paredz ētisku normu uzskaitījumu, postulātus, kas viņiem būtu jāievēro kā raidorganizācijai,” saka Ķezbere.
Savukārt, ja šāda kodekss nepastāv, tas būtu jārada, saka mediju uzrauga pārstāve: “Dīvaini, Kristīgais radio iztiek bez ētikas kodeksa. Tas būtu tikai normāli, ja tāds būtu.” Par tā neesamību gan sodīt mediju nevar.
Bet mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka šajā gadījumā ir saskatāms likuma pārkāpums: “NEPLP varētu skatīties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, pirmkārt, uz 24.pantu, kas paredz, ka medijs darbojas atbilstoši vispārpieņemtām žurnālistikas normām. Un tur nav jāmeklē kāds specifisks Ētikas kodekss, kas būtu izstrādāts reliģiskiem medijiem. Otrkārt, skatīties 26. šī likuma pantu, kur skaidri pateikts, ka medijs savā saturā nediskriminē cilvēkus pēc dažādām pazīmēm.”
“Tam nav jābūt konkrētam likuma burta pārkāpumam. Es pieminēju likuma pantus. Tur ir pārkāpums, ja skatās likuma garu,” piebilst Rožukalne.
Ekumenisks vai viena viedokļa radio
Saskaņā ar “Lursoft” datiem vienīgais Latvijas Kristīgā radio īpašnieks ir SIA “Vārds&Co”, kurā 60% daļu pieder Tālivaldim Tālbergam. Viņš arī ir vienīgais valdes loceklis un radio prezidents, kā arī lielākās daļas raidījumu vadītājs.
Tas rada aizdomas par viena cilvēka viedokļa mediju, kaut arī savā mājaslapā Latvijas Kristīgais radio pozicionē sevi kā ekumenisku raidstaciju.
Turklāt uzņēmuma finanšu rādītāji rada aizdomas par medija satura atkarību no sponsoriem vai sponsora. ''Lursoft'' datu bāzē pieejamais SIA “Vārds&Co” gada pārskats par 2015.gadu uzrāda 46 tūkstošus eiro lielu apgrozījumu, kas gūts no saimnieciskās darbības. Taču daudzreiz lielākus uzņēmuma ienākumus – vairāk nekā 266 tūkstošus eiro – veido dāvinājumi.
Latvijas Televīzijas raidījumam ''Kultūršoks'' gan neizdevās neizdevās noskaidrot, cik daudz ir dāvinātāju, kas tie ir un kāda ir to ietekme uz medija saturu. Arī NEPLP šādu ziņu nav. “Mēs nevaram iejaukties komercmedija finanšu darbībā, tas nav likuma ietvaros. Mēs varam kontrolēt tajos medijos, kas pilda sabiedrisko pasūtījumu. Kristīgais radio nekad nav piedalījies nevienā konkursā un nekad nav saņēmis valsts budžeta pasūtījuma naudu,” skaidro Ķezbere.
Savukārt Rožukalne uzskata, ka tas ir trūkums mediju regulācijā: “Ir paredzēts, ka mediju uzraugs zina patiesā labuma guvējus, un, ja pašreizējā regulācija NEPLP neļauj iegūt informāciju bez gadījuma, ja radio piesakās uz sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem, tad tas ir jālabo.”
Pats Tālivaldis Tālbergs ir pazīstams ar pretrunīgi vērtējamiem apgalvojumiem. Piemēram, pirms trīs gadiem viņš paziņoja, ka Dziesmu svētku repertuārs ir elkdievība un dieva zaimošana.
