Aktuāli

Komentārs. Ina Strazdiņa par Eiropas Savienības attiecībām ar Donaldu Trampu

Aktuāli

Par nozagto krāna ūdeni nākas maksāt visai mājai, bet modernus skaitītājus negrib

Mediju uzraugs un politiķi situāciju Latvijas Radio vērtē kā satraucošu

Mediju uzraugs un politiķi situāciju Latvijas Radio vērtē kā satraucošu; prasīs valdes skaidrojumu

Informācija, ka Latvijas Radio darbinieki zemā atalgojuma dēļ neuzticas sabiedriskā medija valdei un ir gatavi protesta akcijām, ir ļoti satraucoša. Tā vērtē gan jaunā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), gan par nozari atbildīgā Kultūras ministrija un politiķi. Būtisks finansējuma palielinājums gan netiek solīts, norādot arī uz Latvijas Radio vadības atbildību esošā budžeta izlietojumā un papildu naudas piesaistē.

Vairāk nekā puse jeb gandrīz 60% Latvijas Radio darbinieku neuzticas pirms diviem gadiem ieceltajai sabiedriskā medija valdei. Tā parādījuši Latvijas Radio veiktās aptaujas rezultāti. Neapmierinātības galvenais iemesls ir teju pirms desmit gadiem krīzes laikā par 20% samazinātā un kopš tā laika nepalielinātā atlīdzība.

Lai gan Latvijas Radio vadība skaidrojusi, ka pie algu palielināšanas ir strādāts, darbinieki pie taustāma rezultāta nav tikuši, tāpēc sabiedriskā medija kolektīvs galējā situācijā arī apsver protestus.

Tādas ziņas satraukušas tikai nule darbu sākušo Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. “Pašreizējā situācija ir ļoti satraucoša. Mēs esam aizsūtījuši oficiālu vēstuli Latvijas Radio valdei – katram valdes loceklim sniegt individuālu situācijas novērtējumu par Latvijas Radio valdes darbību, savstarpējo sadarbību, darba ietekmi uz Latvijas Radio darbību un attīstību. Īpaši skaidrot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par darbinieku neapmierinātību ar valdes darbu un streika iespējām.

Mūsuprāt, valde šobrīd nestrādā kā vienota komanda.

Mēs kā padome no viņiem sagaidām – līdz trešdienai atrast kādu kompromisu un strādāt kā vienotai komandai,” stāsta NEPLP loceklis un Latvijas Radio pārraugs Ivars Āboliņš.

Mediju uzraugs arī aicinājis Latvijas Radio vadību paskaidrot, kādēļ laikā, kad strādājošie runā par atalgojuma problēmām, valde nupat lēmusi saturam atvēlēto budžetu samazināt par 175 tūkstošiem eiro.

Tāpat padome tiksies ar visiem Latvijas Radio struktūrvienību vadītājiem un arodbiedrību. “Mēs vēlamies dzirdēt arī darbinieku skaidrojumu, jo es kā padomes loceklis uzskatu, ka darbinieki šobrīd ir prioritāte un mums jādara viss, lai novērstu streiku vai neapmierinātību,” norāda Āboliņš.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis uzsver, ka jau pērn ministrija rosinājusi abu sabiedrisko mediju budžetus no šī gada palielināt par astoņiem miljoniem eiro, 2020.gadā sasniedzot Eiropas vidējos rādītājus. Taču tādi priekšlikumi noraidīti.

“Pērn, diskutējot par sabiedrisko raidorganizāciju finansējumu, Kultūras ministrija sajutās diezgan vientuļi, runājot par sabiedrisko raidorganizāciju bāzes palielinājumu, un būtu sagaidījusi lielāku atbalstu gan no NEPLP, gan īpaši no sabiedrisko raidorganizāciju valžu puses,” saka Putnis.

Pašlaik plašsaziņas līdzekļu padome konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu Latvijas Radio bāzes dotācijas no nākamā gada palielināt par vairāk nekā 900 tūkstošiem eiro, no kā puse plānota algām, bet otra puse – tehniskiem uzlabojumiem. Nav gan pārliecības, ka tādus plānus akceptēs arī Finanšu ministrija.

Nu jau vairākus gadus par sabiedriskajiem medijiem, kuru bāzes finansējums nav ilgstoši palielināts, politiski atbildīga Saeimā un Kultūras ministrijā ir Nacionālā apvienība, kas vismaz vārdos ir iestājusies par mediju stiprināšanu sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā.

Tomēr politiķiem notikumi ap Latvijas Radio ir jaunums, kas nu licis saausīties. Politiķi plāno apmeklēt Latvijas Radio, stāsta Saeimas priekšsēdētāja un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).

“Protams, atklātībā nonākusī informācija par situāciju Latvijas Radio, vēl par to, ka radio darbinieki novesti tādā izmisumā, ka plāno rīkot protestus, ir ļoti satraucoša. Vismaz 22.februārī, ja ne ātrāk, Saeimas Cilvēktiesību komisija šo jautājumu skata. Bet jautājums arī sabiedrisko mediju valžu pusē, kā šis finansējums tiek sadalīts, kā šie sabiedriskie mediji strādā, lai varētu veikt savus uzdevumus.

Būtu labi, ja Latvijas Radio darba grupa noformulētu savas prasības un redzējumu, kā šo situāciju risināt. Tad mēs apsēstos ap apaļo galdu un tālāk spriestu,” saka Mūrniece.

Latvijas Radio darbinieki konkrētas prasības vadībai un politiķiem iecerējuši formulēt nedēļas laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti